TV3 Ziņas no frontes: Časivjarā nemitīgi dzirdami sprādzieni, okupanti pastiprina artilērijas triecienus

Bahmutas rietumu daļā pie izejas uz Časivjaras pilsētu turpinās smagas un asiņainas kaujas.

TV3 Ziņu filmēšanas komanda devās tuvāk frontes līnijai pa vienīgo ceļu, pa kuru šobrīd vēl var apgādāt Ukrainas vienības un evakuēt cilvēkus no Časivjaras pilsētas, bet arī šo ceļu okupanti apšauda nemitīgi ar visa veida artilēriju. Bet, ņemot vērā, ka fronte ir tik tuvu – šīs vietas var sasniegt arī ar mīnmetējiem.

Časivjarā nemitīgi dzirdami sprādzieni, cilvēki iznes no humānās palīdzības izdales centra palīdzības pakas – pirmdien un otrdien centram trāpīja divi lādiņi. Vairs šeit pulcināt cilvēkus palīdzības sniegšanai nav droši.

TV3 Ziņas tur sastapa Časivjaras kara administrācijas vadītāju Dmitro Verzilovu. Par spīti smagajām kaujām un nemitīgām artilērijas apšaudēm, pilsētu viņš nav pametis ne uz brīdi. Par situāciju pilsētā viņš saka: "Kā lai jums pasaka – stabili smagi. Šeit ir palikuši diezgan daudz civiliedzīvotāju, ap 1000. Par spīti karadarbībai, kas šeit notiek, joprojām viņi šeit turpina dzīvot."

Laikā, kad filmēšanas komanda strādāja Časivjarā, okupanti pastiprināja artilērijas triecienus šai pilsētai un komandai tika palūgts doties prom drošības apsvērumu dēļ.

Arī Ukrainas ģenerālštābs vēlāk izplatīja ziņas par to, ka krievi otrdien pastiprinājuši centienus ieņemt pilsētu. Par laimi, bez panākumiem. Pilsētas vadība saka – krievi ir izpostījuši 85% infrastruktūras. Cilvēkus sastapt ielās neizdodas, viņi jau vairākus mēnešus uzturas pagrabos. No tiem iznākt ir bīstami – arī otrdien artilērijas triecienos divi vietējie nogalināti.

"Katru dienu apšauda, šomēnes nav bijusi diena, kad pilsētā neatlidotu raķetes. Viena no manām misijām ir šajos apstākļos organizēt, lai iedzīvotāji šeit saņemtu humāno palīdzību, katru dienu cenšamies cilvēkiem atvest ēdienu, higiēnas preces, zāles. Pilsētā jau sen vairs nav elektrības un ūdens, nodrošinām cilvēkiem "poverbankas" ar saules baterijām," stāsta Verzilovs.

Atvest palīdzību kļūst arvien grūtāk, triecieni pastiprinās. Krieviem Časivjara ir stratēģiski svarīga – pirmkārt, lai nostiprinātu pozīcijas, tad tālāk uzbruktu Slavjanskai un Kramatorskai. Otrkārt, – Krievijas okupētajai Doneckai trūkst ūdens. Siverskijdoņecas kanāls nodrošina ūdens piegādi, bet tas lielākoties atrodas Ukrainas pārziņā un iet caur Časivjaras pilsētu.

Fronte ir pietuvojusies tepat pie pilsētas – tuvākajā vietā līdz kontakta līnijai ir nepilni 2,5 kilometri. Bet, par spīti tam, pilsētas galva saka, – es te palikšu cik ilgi vien vajadzēs.

"Tas ir mans darbs, šī ir mana pilsēta, esmu šeit uzaudzis, strādājis un nemaz citādāk nevaru," saka Verzilovs.

Vaicāts, ko viņš var pateikt par to, ko krievu armija dara, viņš atbild: "Ziniet, es neesmu radis meitenes un kameras priekšā runāt ar rupjiem vārdiem, bet neko citu kā lamu vārdus šeit pateikt nevaru. Tas, ko viņi dara ar mūsu pilsētu, mūsu Ukrainu – to civilizētā pasaulē neviens nespēj saprast, tas ir barbarisms, viņi iznīcina mūsu valsti – ne tikai mājas, pilsētas, krievi iznīcina mūsu valsti. Kādas var būt emocijas, šeit nav nekas pozitīvs."