Ukrainas Bruņotie spēki turpina virzīties uz priekšu uz dienvidiem pie Urožaines, – par kuras atbrīvošanu oficiāli tika paziņots trešdien. TV3 Ziņu filmēšanas komanda ceturtdien devās uz minēto frontes posmu, lai tiktos ar triecienvienību, kura pirmā aci pret aci devās sastapt okupantu armiju Urožaines ciemā.
Ukrainas Bruņoto spēku 35. jūras kājnieku brigāde – šie triecienvienības karavīri nupat atgriezušies no kaujas uzdevuma izpildes. Šie puiši bija pirmie, kuri ienaidnieku satika aci pret aci Urožaines ciemā, ko krievu okupanti sagrāba jau pašā iebrukuma sākumā – pērn martā.
To, ka ukraiņi ir iegājuši šajā apdzīvotajā vietā, sestdien TV3 Ziņām šeit pie frontes apstiprināja šīs pašas brigādes karavīri. Lai gan oficiāli par Urožaines atbrīvošanu Ukrainas aizsardzības ministrija paziņoja trešdien, okupantus šie puiši no apdzīvotās vietas padzina jau otrdien pēcpusdienā.
Šī brigāde veica pretuzbrukumu šajā frontes virzienā no jūnija sākuma, divu mēnešu laikā atbrīvojot jau sešas apdzīvotas vietas pie Doneckas apgabala robežas ar Zaporižjas apgabalu. Deniss ir trieciengrupas komandieris. Viņš saka – krievi nebija gatavi šim uzbrukumam.
"Kad mēs iegājām, nevienu ielās neredzējām, viņi mūs nedzirdēja līdz brīdim, kad jau bijām Urožaines ielās. Sākumā izskrēja viens, ieraudzīja, tad jau sāka parādīties no dažādām vietām, sākās ložmetēju apšaudes, iznīcinājām vienu daļu, nocietinājāmies un gājām tālāk. Uz vietas tu vairs nedomā par sekām, pirmais domā, lai tava trieciengrupa izdzīvotu, otrs kā apmuļķot, apiet un pēc iespējas ar mazākiem zaudējumiem izpildīt savu uzdevumu. Kā motivēt puišus? Viņus nav jāmotivē, viņi ir motivēti, viņi paši ir noskaņojušies uz vienu – izdzīt, nocietināties, atvilkt elpu un sagatavoties nākamajam uzdevumam," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku 35. jūras kājnieku brigādes karavīrs Deniss.
Tieši šajā vietā, kur TV3 Ziņas tikās ar karavīriem, notiek gatavošanās turpmākai virzībai uz priekšu. Lai gan noguruši, tikko atgriezušies no kaujas, karavīri saka – ieraudzītais kārtējas izpostītais Ukrainas zemes pleķis vēl vairāk un vairāk motivē dzīt orkus ārā no savas valsts.
Ukrainas Bruņoto spēku 35. jūras kājinieku brigādes karavīrs Serhijs saka: "Ko mēs tur ieraudzījām? Vispirms jau krievu pasauli – sagrautas mājas, pagalmus, skolas, un tas ļoti nepatika, gribējās, lai Ukraina attīstās, bet sanāca tas, kas sanāca."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vaicāts, vai okupantu armija bijusi gatava Ukrainas spēku ienākšanai, viņš atbild: "Viņi bija nesagatavojušies, it kā gaidīja, bet līdz galam neticēja. Iegājām, sākām uzbrukumu ar mums draudzīgu brigāžu atbalstu. Kad mēs iegājām pirmajā ielā, viņi jau grupām sāka pamest ciemu."
Karavīri, kuri atbrīvoja šo apdzīvoto vietu, TV3 Ziņām iedeva video ar bezpilota lidaparāta kadriem, kuros redzams, kāda šodien izskatās Urožaine – arī šeit tas pats, kas blakus esošajos ciemos – posts, gruvešu kaudzes un absolūta iznīcība. Tas arī ir tas, kas šajos cīnītājos nomāc prieku par atbrīvotajām vietām.
"Ir patīkamas sajūtas, ka atbrīvojām, bet vienlaikus ir drusku nepatīkami, jo ieraudzījām to bildi, kas tur ir palicis. Drusku prieks pazuda. Tur bija burjati, kas vēl tur bija? Tur bija dažādas nācijas – tur bija burjati, krievi, DNR, LNR, desantnieki, jūras kājnieki, kaut kā tā," stāsta Serhijs.
Vaicāts, vai kāds padevās gūstā, viņš Ukrainas Bruņoto spēku 35. jūras kājinieku brigādes karavīrs atbild: "Es piedāvāju vienam ievainotajam padoties gūstā, devu oficiera vārdu, bet viņš izvēlējās nāvi…Sāka šaut, un man nācās viņu piebeigt."
Savukārt atbildot, kāda ir sajūta karavīram iet uzbrukumā, apzinoties, ka tur būs smagi, Serhijs norāda: "Mēs esam jūras kājnieki, kā jūs pati redzat, mums grūtību nav, katrs mērķis ir sasniedzams, katras grūtības var pārvarēt. Tagad esat ieņēmuši pozīcijas, lai ietu uz priekšu… Jā, esam noskaņoti tālāk, tikai uz priekšu, priekšu, ne soli atpakaļ."
Ņemot vērā, ka krievi Užoraini turpina apšaudīt bez apstājas, kamēr okupanti nav atspiesti vēl tālāk – medijiem piekļuve šim ciemam ir slēgta. Tomēr karavīri piekrita aizvest TV3 Ziņu filmēšanas komandu uz Makarovku – ciemu, kas atrodas Urožainei blakus, pāri upei.
Artilērijas dārdoņa šeit neapstāj. To, ka šī bijusi krievu pasaule gadu un trīs mēnešus, redz uz katra stūra – ne tikai iznīcinātas mājas, arī grāvmalās sadegusī okupantu tehnika, vēl kaut kur kāds iebrucēju līķis un atstātās prettanku mīnas. Šīs teritorijas ukraiņiem vēl nav izdevies atmīnēt.
Sagrābjot Makarovku, krievi vietējā kultūras namā ierīkoja savu komandvadības štābu. No kultūras nama šeit nav ne miņas, viss saspridzināts, un okupācijas rētas apliecina uz sienām atstātā krievu simbolika, armijas apģērbs un atkritumu kalni.
Šīs ir stratēģiski svarīgas vietas, lai Ukrainas spēki varētu virzīties uz priekšu gan Berdjanskas, gan Mariupoles virzienā. Pēc ciema atbrīvošanas Ukrainas karavīri nostiprinās ciema robežās un uzbrukuma operācijas tiek turpinātas.
Video: Ukrainas spēki publicē video no kaujām Urožainē
