TV3 Ziņas Ukrainā: iedzīvotāji Hersonā ar šausmām atminas deviņus mēnešus okupācijā

Ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš Krievijas karaspēks pameta Hersonas pilsētu, taču okupanti joprojām ir tuvu, Dņepras upes otrajā krastā, pāris kilometrus no pilsētas, un krievu okupanti turpina pilsētu apšaudīt, katru dienu nogalinot mierīgos iedzīvotājus. Situācija pilsētā ir ārkārtīgi smaga, ir atnākusi ziema, taču apkures šeit nav, ir problēmas ar elektroapgādi, taču cilvēki saka – nekas, mēs izturēsim, – bombardēšanu pārvarēsim, galvenais, ka pilsētā atkal plīvo Ukrainas karogi.

Oleksandrs

Hersonas iedzīvotājs

"Tas bija šausmīgs laiks! Cilvēki pazuda, cilvēkus izvaroja, laupīja, nodarbojās ar marodierismu, ieveda savu kārtību, tā šis laiks pagāja, cilvēki sēdēja mājās, slēpās. Viņi atbrauca uz valsti, kurā ir tāda infrastruktūra un pieejami tādi pakalpojumi, kas viņu valstī nav pieejami. Varēja redzēt, ka viņi aizkaitināti no skaudības. No viņiem varēja dzirdēt frāzes – tagad padzīvojiet kā mēs, kurš jums deva tiesības dzīvot labāk par mums… Un tamlīdzīgi."

"Bija tā, ka ej pa ielu dienas vidū, šeit, centrā, cilvēku nebija, transporta nebija… Ziniet, cilvēki no rīta aizgāja pēc maizes un uzreiz uz mājām slēpties. Nebija vēlmes ne pastaigāties, ne sarunāties, ne atrasties ielā! Bet pēc atbrīvošanas bija šoks. Es nemaz nezināju, ka pilsētā tik daudz cilvēku ir palicis," stāsta Hersonas iedzīvotāja Marina.

Visi kā viens saka – okupācijas laikā cilvēkiem bija bail šeit ielās iziet. Runājot par farsu, ko Krievija nosauca par referendumu, vietējie saka – tās bija emocionāli smagas dienas, bet neviens nedz pats tajā piedalījās, ne zina kādu, kurš to būtu darījis.

"Šāda artilērijas dārdoņa Hersonā skan bez apstājas. Taču vietējie saka – nekas! Mēs izturēsim, ja atnāks vēlreiz visi ņems ieročus rokās," saka Hersonas iedzīvotāja Darja.

Nikolajs.

Hersonas iedzīvotājs

"Ziniet, man bija dziļi nospļauties – no viņiem pašiem pa ausu galam, kad biju veikalā, dzirdēju, viņi paši teica, ka saprot, ka tas ir farss. Kādas viņiem bija tiesības? Lai kādi mēs nebūtu, esam ukraiņi, tā ir mūsu zeme. Viņus te neviens nepieņēma. Protams, ka Ukraina izturēs. Tagad viņi [okupanti], īpaši naktīs, brutāli nogalina iedzīvotājus, mērķē uz daudzstāvu mājām. Labi, pieņemsim, pat ja šeit atgriezīsies, mēs pensionāres ieročus paņemsim. Mēs viņus neieredzam par visām šīm slepkavībām. Kā tā var?"

Deviņus mēnešus okupācijā šeit visi atceras ar šausmām. Krievi Hersonā darīja visu, ko gribēja, pazemoja cilvēkus, slepkavoja, izvaroja un laupīja. Vietējiem, kas dzīvoja pilnīgi nošķirti no ārējās pasaules, centās uzspiest krievu pasauli, sakot, ka Ukrainas vairs nav. Taču mīlēt krievu ideoloģiju šeit nevienam uzspiest neizdevās.

"Ir tik bail, kad bombardē. Īpaši, kad raidīja raķeti manā rajonā. Es tagad baidos no katras skaņas, sprādziena. Lai gan viņi ir prom, ir ļoti bail. Ātrāk no viņiem atbrīvoties, lai dzīve būtu kā agrāk, lai viss atkal būtu labi. Mums te izveidoja krievu skolu, tas bija briesmīgi. Klasē stāvēja divi apsargi ar automātiem, tur viss bija par Krieviju. Es biju pieradusi mācīties mūsu Ukrainas skolā Krievijas vēsturi, man gribējās tikai vienu – aiziet mājās un sadedzināt tās grāmatas," atzīst Hersonas iedzīvotāja Darja.

Vaicāti, vai saredz iespēju Ukrainai sēsties pie sarunu galda ar Maskavu, šeit saka – apkaunojums, pat domājot par to, kur nu vēl dzirdot šādus piedāvājumus no atsevišķiem rietumvalstu līderiem.

"Es domāju, ka tas ir apkaunojums jebkuram ukrainim, kurš no civilizētiem cilvēkiem dzird pat domas par iespēju tirgoties ar mūsu teritorijām. Tas ir apkaunojums. Es tiem cilvēkiem ieteiktu ielaist viņus savā valstī, piemēram, Parīzē, ielaist burjatus, un, lai viņi tur mēģina ko sarunāt," aicina Hersonas iedzīvotājs Nikolajs.

Viņš atgādina, ka impērijas pamatā ir iekarot visu – kaimiņus, citas tautas un tā tālāk. "Līdz šim brīdim viņi nav atmetuši vēlmi visus komandēt un iekarot. Līdz pat šai dienai. Par laimi, lielākā daļa Rietumu pasaules, arī Amerika ir sapratusi, ka ar Krieviju nevar draudzēties, to vajag tikai salauzt," saka Nikolajs.

"Kopā līdz uzvarai, kopā līdz uzvarai! Sargiet sevi, un Jūs tāpat!" atskan pēc intervijas.