Ukrainai priekšā jau piektā kara ziema; Briselē līderi sola atbalstu
Ukrainas prezidents piektdien uzturas Briselē, kur notiek Eiropas Savienības līderu sanāksme. Vairums Eiropas līderu vēlas Ukrainai palīdzēt izturēt pašreizējo krīzi attiecībās ar Savienotajām Valstīm un palīdzēt arī sagatavoties ziemai, kas solās būt ārkārtīgi grūta.
Uz Eiropadomes sanāksmi Briselē Ukrainas prezidents ieradies laikā, kad attiecības ar Savienotajām Valstīm sasniegušas kārtējo krīzes punktu. Trampa vienošanās ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ierobežojumi Ukrainas militārajiem satelītsakariem un pārtraukumi izlūkinformācijas apmaiņā – tas viss radījis nopietnas bažas par to, vai ASV prezidents vispār vēl ir uzskatāms par Ukrainas sabiedroto.
Tikmēr Briselē skan apliecinājumi, ka atbalsts Ukrainai nemazināsies.
Mums ir milzīgs Eiropadomes, Eiropas Komisijas un līderu — īstu līderu — atbalsts. Viņi ir kopā ar mums kopš paša šī kara sākuma. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un mēs paļaujamies uz šo atbalstu. Mūsu darba kārtībā pirmajā vietā ir enerģētikas vajadzības. Un, protams, mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk izbeigt šo karu. Taču pašlaik mēs neredzam signālus no Krievijas puses, ka tā būtu gatava karu izbeigt. Tāpēc mums ir jāgatavojas ziemai. Ziemas palīdzības pakete nav tikai enerģētika, tā ir arī pretgaisa aizsardzība un finansējums.
Ukrainai šī būs jau piektā kara ziema, kurā Krievija turpina sistemātiski iznīcināt valsts enerģētikas infrastruktūru. Eiropas līderi uzsver, ka Trampa mēģinājumi panākt vienošanos ar Maskavu nav devuši rezultātu. Arī viņa izsludināto pamieru uzbrukumiem enerģētikas objektiem Krievija nav ievērojusi.
Protams, mēs atbalstījām prezidenta Trampa izsludināto pamieru enerģētikas jomā, taču mēs redzējām, ka Krievija to neievēroja ne mirkli. Tā vietā Krievija pastiprināja uzbrukumus, un tāpēc mums ir jāpalielina spiediens uz Krieviju. Mēs pašlaik strādājam pie divdesmit otrās sankciju paketes. Un viens ir pilnīgi skaidrs — mēs neatcelsim nevienu sankciju, kamēr Krievija neizbeigs karu.
Taču Zelenskis Eiropas līderus aicina raudzīties tālāk par pašreizējo karu. Uzrunājot viņus jau pie Eiropadomes galda, Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putina mērķis nav tikai Ukrainas pakļaušana – Krievijas vadonis vēlas, lai Maskava saimniekotu pusē Eiropas, līdzīgi kā Padomju Savienība Aukstā kara laikā.
Ja viņš uzvarēs, viss, kas jūs vieno un ļauj jūsu cilvēkiem dzīvot mierā, vienkārši izzudīs. Paskatieties, ko viņš ir teicis visus šos gadus. Viņam ir problēmas ar visu, kas noticis pēc 1985. gada. Mēs nevēlamies tur atgriezties. Ir svarīgi, lai cilvēki to saprastu visā Eiropas Savienībā — no Polijas, Somijas un visām Ziemeļvalstīm līdz Francijai, Spānijai un Itālijai.
Briselē skan atbalsts Ukrainai, taču tur saprot arī, to ka gūt panākumus bez amerikāņu atbalsta būs grūti. Tāpēc ar Trampu jāturpinot runāt, pat ja viss, ko viņš pēdējā laikā darījis, šķiet, ir par labu Putinam: vienošanās par dīzeļdegvielas iepirkumiem; iecere mīkstināt sankcijas Krievijas ēnu flotei; priekšlikums atsaldēt Krievijas iesaldētos naudas līdzekļus.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa atzīst, ka – pašreiz ar amerikāņiem runāt ir sarežģīti.
Mēs cenšamies pārliecināt arī savus amerikāņu partnerus, ka, ja vēlamies izbeigt šo karu, mums ir jāizdara spiediens uz agresoru. Jo runa nav tikai par šī kara izbeigšanu, bet arī par to, lai Krievija nesāktu jaunus karus. Mums nevajadzētu dot Krievijai visu, ko tā vēlas, nesaņemot nekādu piekāpšanos no Krievijas puses. Taču, protams, jūs redzat, ka ar mūsu amerikāņu sabiedrotajiem šobrīd ir ļoti grūti.
Trampa pretimnākšana Putinam gan raisa iebildumus arī pašās Savienotajās Valstīs. Divpadsmit senatori vēstulē prezidentam viņa plānus nodēvējuši par Ukrainas tautas nodevību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
