Ukrainas kara hospitāļos strauji izplatās bīstamas infekcijas

Ironiski, bet pret antibakteriāliem līdzekļiem rezistentas infekcijas bieži rodas medicīnas iestādēs. Medicīniskais personāls pūlas ievērot stingras higiēnas prasības, izmanto aizsardzības līdzekļus, lai mazinātu infekciju izplatīšanos. Tomēr iestādes ir pārpildītas ar karā ievainotajiem.

Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi.

Mečņikovas kara slimnīcas, kas atrodas Dnipro, intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Volodimirs Dubina norāda – kopš Krievijas iebrukuma viņa vadītajā nodaļā gultasvietu skaits palielināts no 16 uz 50. Daudzi darbinieki turklāt pievienojušies militārajiem spēkiem, un kopumā personāls ir kļuvis mazāks.

Feofanijas kara hospitāļa galvenā ārsta vietnieks Andrijs Strokans skaidro, ka visi šie apstākļi var ietekmēt rezistento baktēriju izplatību. Ja ķirurģijas nodaļā viena medmāsa aprūpē 15 līdz 20 pacientus, tad viņa fiziski nespēj pietiekami bieži noslaucīt rokas, lai izvairītos no infekciju izplatības.

Kara laika apstākļos pacienti ir pakļauti daudz lielākam infekciju celmu skaitam nekā miera apstākļos. Karavīrs, kuru evakuē medicīnisku iemeslu dēļ, nokļūst vairākās iestādēs, katrā no tām ir antibiotiku rezistento baktēriju celmi. Šie apstākļi tikai veicina bīstamo infekciju izplatību. Situācija ir atšķirīga no citiem konfliktiem, kuros iesaistīti karavīri no Rietumvalstīm, jo ievainotos stabilizē uz vietas, un tad ar lidmašīnu ved uz Eiropas klīnikā, neizmanto vairākas vietējās medicīnas iestādes.

Noskaties: Ukraiņu mediķis: Murgos redzi sava drauga roku, pirkstu, kāju – to, ko tikko vedi maisā

Tas nav iespējams Ukrainā. Tik liels pacientu pieplūdums hospitāļos nav bijis kopš Otrā pasaules kara, norāda ārsts Dubina no Mečņikova kara hospitāļa. Dņipro pilsētas hospitālis robežojas ar frontes apgabaliem. Kad pacientu stāvoklis stabils, viņus pārved uz citām klīnikām, lai atbrīvotos vieta. "No mikrobioloģiskās kontroles viedokļa tas nozīmē, ka antibiotiku rezistentās baktērijas izplatās tālāk. Bet, ja tas netiek darīts, mēs nevaram strādāt. Tad tā ir katastrofa," skaidro ārsts.

Tā kā ir tik daudz ievainoto, Ukrainas slimnīcas parasti vienkārši nevar atļauties izolēt inficētos pacientus – tas nozīmē, ka multirezistentas un bīstamas baktērijas izplatās nekontrolēti. Lielākā problēma – rezistento baktēriju infekcijas jāārstē ar  īpašām antibiotikām no "rezerves" saraksta. Taču, jo biežāk ārsti tās izraksta, jo ātrāk baktērijas pielāgojas, padarot arī šīs antibiotikas neefektīvas.