Ukrainas pretuzbrukums izsaucis paniku Doneckas un Luhanskas Kremļa marionešu vidū

Komentējot tā saukto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" pārstāvju aicinājumus steidzami izlemt jautājumu par to pievienošanu Krievijai (aneksiju), ISW analītiķi aktuālajā ziņojumā atzīmē, ka tas liecina par paniku Kremļa marionešu pusē, ko radījuši Ukrainas sekmīgie pretuzbrukumi.

New: Urgent discussion among #Russia’s proxies of the need for Russia to immediately annex #Luhansk & #Donetsk oblasts suggests that #Ukraine’s ongoing northern counter-offensive is panicking proxy forces and some Kremlin decision-makers.

Read our latest:https://t.co/WVxv4ALn3T pic.twitter.com/FnUWxsiBvc

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) September 20, 2022

Abu Kremlim lojālo "republiku" pārstāvji  izteikuši aicinājumus nekavējoties sarīkot referendumu par to pievienošanu Krievijai. Krievijas propagandiste Margarita Simonjana ar entuziasmu reaģēja uz šo priekšlikumu, nosaucot to par "Krimas scenāriju".

Viņa norādīja, ka, atzīstot okupētās zemes par Krievijas teritoriju, Maskavai būtu vieglāk piedraudēt NATO ar atbildes triecieniem Ukrainas pretuzbrukumiem, atraisot Krievijai rokas "visos aspektos".

Немедленный референдум — это Крымский сценарий, и это ва-банк.

Сегодня референдум, завтра — признание частью РФ, послезавтра — удары по территории России становятся полноценной войной Украины и НАТО с Россией, развязывающей России руки во всех отношениях.

— Маргарита Симоньян (@M_Simonyan) September 19, 2022

ISW analītiķi šādu pieeju vērtē kā nekonsekventu, atzīmējot, ka Krievijas spēku kontrolē nav pilnībā visas Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas. Līdz ar to tas novestu pie to teritoriju aneksijas, kuras Kremlis atzīst par likumīgo Ukrainas varas iestāžu daļēji "okupētām".

Turklāt Ukrainas triecieni Krievijas anektētajā Krimā demonstrē, ka tie neizraisa automātisku Krievijas atbildi, kā Simonjana to cenšas iestāstīt savai auditorijai.

Daļēja okupēto teritoriju aneksija šajā posmā nostādītu Kremli dīvainā un pat pazemojošā stāvoklī, atzīmē militārie eksperti. Jo taču nāksies pieprasīt, lai Ukrainas karaspēks pārtrauc "krievu" teritoriju "okupāciju" situācijā, kad Maskava šo prasību nespēj īstenot.

Joprojām nav skaidrs, vai Vladimirs Putins ir gatavs nostādīt sevi tik bezcerīgā stāvoklī apšaubāmu ieguvumu dēļ, jo viņam ir vieglāk vienkārši draudēt NATO un Ukrainai ar eskalāciju, uz ko viņš, visticamāk, šajā posmā neizies, – atzīmēts ISW analīzē. Tiesa, Kremlis varot pieļaut, ka daļēja Ukrainas teritoriju aneksija var veicināt papildspēku vervēšanu kā Krievijas iekšienē, tā anektētajās zemēs.

Kā vēstīts, Krievijas varas iestādes izmisīgi mēģina mobilizēt papildu spēkus, lai papildinātu savas stipri novājinātās un demoralizētās vienības Ukrainā, taču šie centieni nav vairojuši iebrucēju kaujas spējas.