Uz saturu

Vai ar Trampu ir iespējams dialogs? ASV un Eiropas attiecībās lielākā krīze pēdējās desmitgadēs

Mūsu acu priekšā norisinās lielākā krīze Eiropas attiecībās ar Ameriku pēdējās desmitgadēs. Pasaules līderi pulcējas Pasaules Ekonomikas forumā Davosā. Tiek gaidīts ierodamies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš, pirms lidojuma uz Eiropu, jau tā saspringto situāciju uzkurināja vēl vairāk ar provokatīviem izteikumiem savos sociālajos medijos. Eiropiešiem jāizvēlas, ko darīt: turpināt ar Trampu runāt pragmatiski, pieglaimīgi vai teikt, ko domā un riskēt pavisam saraut attiecības.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirms došanās uz Davosu, ar virkni ierakstu sociālajā medija "Truth Social", Tramps vēl vairāk uzkurināja saspīlējumu attiecībās ar eiropiešiem.

Vispirms ASV prezidents publicēja mākslīgā intelekta radītas vizualizācijas – tajās attēlots, kā viņš pievieno Grenlandi Amerikai. Citā attēlā redzams, kā eiropieši pieklājīgi sēž un klausās, ko Tramps saka, un pie sienas ir karte ar Amerikas karogu pār Grenalndi, Kanādu un Venecuēlu.

Tāpat Tramps pārbaudīja Eiropas līderu nervus, darot to, ko parasti diplomātijā nedara. Viņš publicēja privāto saraksti ar viņiem, tai skaitā, ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Parīze apstiprinājusi, ka Makrona ziņojums ir autentisks. Tajā Francijas prezidents norāda, ka nesaprot, ko Tramps dara saistībā ar Grenlandi.

Lai gan Tramps piekritis Davosā apspriest Grenlandes jautājumu, viņš atteicies no Makrona piedāvājuma doties uz Parīzi uz atsevišķām sarunām.

Davosā jau sabraukuši Eiropas līderi. Viņi cenšas formulēt attieksmi pret lielāko īssavienojumu ASV un Eiropas attiecībās, kāds piedzīvots pēdējās desmitgadēs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ja raugāmies uz pašreizējo situāciju, ir skaidrs, ka šis ir ļoti satraucošs brīdis. Tiek grautas struktūras, kas ļauj risināt gan konkrētas krīzes, gan kopīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaramies. Bez kolektīvas pārvaldības sadarbību aizstāj nerimstoša konkurence," norāda Makrons.

Viņš turpina: "Tā ir konkurence no ASV caur tirdzniecības darījumiem. Tas grauj mūsu eksporta intereses, pieprasa maksimālas piekāpšanās un atklāti tiecas vājināt un pakļaut Eiropu, kopā ar nepārtrauktu jaunu tarifu uzkrāšanos, kas ir principiāli nepieņemama. Jo īpaši tad, ja šie tarifi tiek izmantoti kā spiediena instruments pret teritoriālo suverenitāti."

Kritiku paudusi arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, paužot šaubas par Trampa uzticamību: "Papildu tarifu noteikšana ir kļūda, jo īpaši starp ilggadējiem sabiedrotajiem. Eiropas Savienība un ASV pagājušā gada jūlijā panāca vienošanos par tirdzniecības nolīgumu. Politikā, tāpat kā uzņēmējdarbībā, vienošanās ir jāievēro. Un, ja draugi spiež viens otram roku, tam ir jābūt ar reālu saturu, ne tikai simboliskam žestam."

Tramps šo diplomātisko spriedzi vēl ir turpinājis, draudot ar vēl lielākiem ievedmuitas tarifiem — tostarp 200imt procentu nodevu Francijas vīniem un šampaniešiem.

Tikmēr Dānija un Grenlande atkārtoti ir uzsvērušas, ka jautājums par suverenitāti nav apspriežams. Kopengāhena ir nosūtījusi vēl papildus armijas vienības, lai gādātu par Arktikas salas drošību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm