Vai Eiropas "supervulkāna" izvirdums Itālijā ir nenovēršams?
Nesen notikušo zemestrīču skaits aktīvā vulkāniskā zonā ir radījis bažas par evakuāciju Itālijas pilsētā Neapolē.
Trešdienas, 2023. gada 27. septembra rītā Neapolē notika 4,2 magnitūdu zemestrīce. Tā bija spēcīgākā vulkāniskā apgabala, kas pazīstams kā Campi Flegrei jeb Flegrejas lauki, radīts satricinājums, kas noticis pirmo reizi vairāk nekā četrdesmit gadu laikā. Apgabala nosaukums cēlies no grieķu vārda "degoši lauki".
Tā ir viena no daudzajām, bet spēcīgākajām no mazajām zemestrīcēm, kas nesen ir satricinājusi reģionu.
Gan eksperti, gan sabiedrība baidās, ka šīs zemestrīces var izraisīt "supervulkāna" izvirdumu un piespiest cilvēkus masveidā evakuēties. Daudzi reģiona iedzīvotāji jau ir sagatavojuši avārijas somu gadījumam, ja radīsies nepieciešamība pēkšņi evakuēties.
Kas ir Eiropas supervulkāns?
Campi Flegrei ir vulkāniskais apgabals, kas izveidojies atkārtotu sprādzienbīstamu izvirdumu rezultātā. Viens no tiem, – uzliesmojums pirms 40 000 gadu, bijis viena no visspēcīgākajām katastrofām pasaulē, kas globāli ietekmēja klimatu. Daži pētnieki apgalvo, ka šī vulkāna izvirduma dēļ potenciāli varēja izzust neandertālieši.
Attiecīgā vulkāna izvirduma magma ir atrasta Grenlandē, aptuveni 4500 kilometru attālumā. Jaunākos laikos Campi Flegrei izvirdums notika 1538. gadā.
Pāri Neapoles līcim no Campi Flegrei atrodas Pompeja, kas ir galvenais tūristu apskaties objekts Itālijas dienvidos, kas pazīstams saistībā ar vulkānisko katastrofu drupu saglabāšanos. Pompejā tūkstošiem cilvēku gāja bojā Vezuva izvirdumā mūsu ēras 79. gadā.
Campi Flegrei atrodas daudz lielāks vulkāns nekā Vezuvs – daudzi to dēvē par "supervulkānu". Dažkārt šo vulkānu sauc par "nākamo Vezuvu", jo maz ticams, ka tas iegūs savu nosaukumu, līdz patiešām izvirdīs. Lai gan eksperti zemē nav pamanījuši vulkāna konusu, caur kuru izplūstu lava, ja vulkāns izvirdīs ar pilnu jaudu, tas varētu nogalināt miljoniem cilvēku un iznīcināt veselas pilsētas.
Kalderas jeb katla, kas palicis pāri, magmai izplūstot pēc izvirduma, ģeoloģiskā vēsture atklāj, ka pēdējos 15 000 gados tajā ir notikuši vairāk nekā 70 izvirdumi, veidojot vulkāniskas celtnes, krāterus un ezerus, piemēram, Astroni, Solfatara un Averno ezeru.
Kāpēc cilvēki baidās no konkrētā vulkāna izvirduma?
Vulkāniskais reģions netālu no Neapoles izplešas aptuveni 180 kvadrātkilometru platībā, un ir neseno zemestrīču epicentrs atrodas Campi Flegrei reģionā.
Lai gan kopš 2019. gada reģionā ir jūtamas tūkstošiem nelielu zemestrīču, šogad ir palielinājies gan to biežums, gan intensitāte, radot aizdomas par to, vai zem virsmas esošais vulkāns tuvākajā nākotnē gatavojas izvirst.
Itālijas valdības Civilās aizsardzības departaments ir brīdinājis, ka seismiskā aktivitāte šobrīd ir aktuālāka problēma nekā vulkāna izvirdums un ka tam varētu sekot vēl vairāk zemestrīču. Savos sociālo mediju kanālos viņi ierakstījuši, ka nesenās zemestrīces lielus postījumus nav nodarījušas. Turklāt viņi ir lūguši vietējās varas iestādes pārbaudīt, vai ēkās nav bojājumu, lai noteiktu to vājās vietas, ja nākotnē varētu rasties vēl vairāk zemestrīču.
Eksperti norāda – vulkāniskās aktivitātes draudus rada reģionā izplatīta ģeoloģiska parādība, ko sauc par bradiseismu. Tā ir augsnes vertikālā kustība, šajā gadījumā pacelšanās, ko izraisa zemāk esošās magmas spiediens. 80. gadu sākumā reģionā bija jūtams līdzīgu zemestrīču pieaugums, neizraisot vulkāna izvirdumu.
Lai gan Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) ir izteicis brīdinājumu, ka tuvākajās dienās var sagaidīt vēl vairāk zemestrīču, līdz šim nav novēroti gūti pierādījumi, ka magmas apmērs pieaug.
Kas varētu notikt izvirduma laikā?
Campi Flegrei reģions vienmēr ir izpaudies galvenokārt ar sprādzienbīstamiem izvirdumiem. Ja vulkāns izvirdīs vēlreiz, potenciāli varēsim redzēt augsta izvirduma kolonnas veidošanos, kas sastāv no gāzes, lavas gabaliņiem un pelniem. Tas var novest pie vulkānisko materiālu krituma tuvējos reģionos. Atlūzas var aizlidot daudzu kilometru attālumā.
Izvirduma laikā vulkāns varētu izspiest piroklastisku plūsmu, ko raksturo gāzu, pelnu un vulkāna fragmentu lavīna, kas pārvietojas augstā temperatūrā un ātrumā.
Ja izvirdums būs pietiekami spēcīgs, tas var ietekmēt globālo temperatūru un klimatu, kā arī potenciāli izraisīt daudz siltāku ziemu ziemeļu puslodē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
