Vai izdosies iztikt bez satricinājumiem? NATO gatavojas vienam no svarīgākajiem samitiem pēdējos gados

Agresorvalsts Krievijas karš Ukrainā, kas tuvojas pilnu piecu gadu slieksnim, šogad ASV sāktais karš Irānā un citi neatrisināti konflikti Tuvajos Austrumos, kā arī jautājumi par ASV turpmāko lomu Eiropas drošībā padara šo NATO alianses tikšanos īpaši svarīgu.

"Es domāju, ka samitu varēs uzskatīt par veiksmīgu, ja tas noritēs bez negaidītiem satricinājumiem. Prezidentam [Donaldam] Trampam ir savs darba stils, taču viņam ir ļoti labas attiecības ar Turciju, tāpēc, visticamāk, viņš centīsies izvairīties no neērtām situācijām. Tas ļauj cerēt uz prognozējamāku samita norisi. Taču pilnīgas pārliecības nav, jo uzticēšanās starp ASV un Eiropu pašlaik ir ļoti zema, joprojām pastāv liels risks, ka kaut kas var noiet greizi," norāda domnīcas "Vācijas Maršala fonds" eksperts Īans Lesers.

Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris, ka šajā samitā aliansei jāspēj demonstrēt vienotība un spēja reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Latvijas prioritātes – NATO vienotība, uzticama kolektīvā aizsardzība un turpmāks atbalsts Ukrainai.

"Mums, protams, ir arī būtiski, lai NATO spētu adaptēties jaunajiem izaicinājumiem, mums ir spēju attīstības mērķi, tie ir būtiski, tos arī Latvija pilda. Tie ir arī iebudžetēti un arī pierakstīti attīstības plānos. Bet mums ir arī jāņem vērā jaunās reālijas, tas ir, piemēram, pretdronu aizsardzība un šeit par šo jautājumu ir runāts ar NATO ģenerālsekretāru, ir runāts ar NATO ekspertiem, kas mūs apmeklē," pauž Rinkevičs.

Viens no galvenajiem samita diskusiju punktiem, līdzīgi kā pērn, būs aizsardzības finansējums. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute no dalībvalstīm sagaida ne tikai solījumus, bet konkrētus plānus, kā sasniegt iepriekš noteikto mērķi aizsardzībai un drošībai kopumā novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus paredzēts vienoties arī par aizsardzības rūpniecības stiprināšanu un ieroču ražošanas palielināšanu.

"Pēc gadiem ilgiem, nepietiekamiem ieguldījumiem mēs beidzot attīstām reālas aizsardzības spējas. Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir uzņēmuši skaidru kursu, lai aizsardzības izdevumu ziņā pietuvotos ASV," norāda Rute.

Viņš turpina: "Taču runa nav tikai par finansējumu. Eiropas valstis uzņemas arvien lielāku atbildību NATO komandvadības struktūrās, stiprina konvencionālās aizsardzības spējas un alianses atturēšanas un aizsardzības spējas, tostarp visā austrumu flangā, Baltijas reģionā un Arktikā. Tās arī uzņemas vadošo lomu atbalsta sniegšanā Ukrainai. Tas viss liecina par būtisku domāšanas maiņu – stiprāku Eiropu stiprākā NATO.\

Samita laikā gaidāma arī ASV prezidenta Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, kurā plānots pārrunāt turpmāko atbalstu Ukrainai un iespējamos ceļus kara izbeigšanai.