Vai Sji piezvanīs Zelenskim? Galvenā intriga pēc Ķīnas prezidenta vizītes Maskavā

"Veiksmīgas", "konstruktīvas", "atklātas" un "draudzīgas", – tā Sji un Putina sarunas Maskavā novērtējušas abas puses. Bet, kā notikušās vizītes atmosfēru raksturojis Minhenes Drošības konferences vadītājs Kristofs Heisgens, "ir pilnīgi skaidrs, kurš te ir pavārs un kurš – viesmīlis": "Putins šajās attiecībās nepārprotami ir mazākais brālis."

Heisgens atzīmē, ka Sji plānos ir maksimāli izmantot Putina režīma atkarības stāvokli.

"Sargiet sevi, dārgais draugs"

Sji Maskavā uzsvēra, ka Ķīnas un Krievijas saites ir ļoti svarīgas mūsdienu pasaules kārtībai. Bet Putins piebalsoja, ka Krievijas un Ķīnas nostāja lielākajā daļā starptautisko jautājumu ir tuvas vai sakrīt.

Krievija ir pirmā valsts, ko Sji apmeklēja kopš pārvēlēšanas Ķīnas prezidenta amatā uz trešo termiņu. Savukārt Putinam šī bija pirmā augsta līmeņa tikšanās viņa jaunajā statusā pēc Starptautiskās Krimināltiesas aresta ordera izdošanas. Ķīnas prezidenta atvadu vārdi Putinam bija: "Sargiet sevi, lūdzu, dārgais draugs."

Sji vizīte Maskavā ilga nepilnas trīs dienas – no 20. līdz 22. martam. Tās rezultātā parakstītas apņemšanās izvērst Krievijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību, kā arī turpināt stratēģisko partnerību.

Ukrainas jautājumā – nekā jauna

Jautājumā par miera panākšanu Ukrainā Sji un Putina paustajās pozīcijās pēc vizītes nekas jauns neizskanēja. Novērotāji kā būtiskāko atzīmē to, kas nav ticis pateikts, proti, kopīgajos paziņojumos nav minēta Krievijas un Ķīnas militārā sadarbība vai ieroču piegādes. Tāpat būtiski, vai Sji vizītei Maskavā sekos viņa saruna ar Ukrainas prezidentu Zelenski.

Sji pēc vizītes Maskavā par Ukrainas jautājumu izteicās īsi un filozofiski, atkārtojot iepriekš dzirdētās Pekinas tēzes. Viņš uzsvēra, ka Ķīna vadās pēc ANO Statūtu mērķiem un principiem, kā arī it kā ieņemot objektīvu pozīciju.

"Mēs vienmēr esam par mieru un dialogu, mēs stingri stāvam vēstures pareizajā pusē," sacīja Sji.

Putina pozīcija bija piekrist Ķīnas piedāvātajam "miera plānam". Preses konferencē pēc vizītes viņš sacīja, ka Ķīnas miera plānu varētu ņemt par pamatu Ukrainas konflikta miermīlīgam risinājumam. Vienlaikus Putins aizrādīja, ka tam nav gatavi Rietumi un Kijiva.

"Mēs uzskatām, ka daudzi no Ķīnas ierosinātā miera plāna noteikumiem atbilst Krievijas pieejai un var kalpot par pamatu miera risinājumam, kad tam būs gatavi Rietumi un Kijiva. Tomēr pagaidām mēs šādu gatavību no viņu puses nemanām," sacīja Putins. Viņš arī ierasti vainoja Rietumus situācijas eskalēšanā un žvadzināja kodolieročus.

Asimetrija par labu Ķīnai

Vizītes laikā Ķīnas līderis uzaicināja Putinu apmeklēt Ķīnu "šogad izdevīgā laikā". Laikraksts "The Washington Post" šo ielūgumu nosauca par "atbalsta apliecinājumu" Krievijai.

Kā vērtē Ķīnas pētnieks Moritcs Rudolfs, notikusī vizīte iezīmē pieaugošo Pekinas un Maskavas divpusējo attiecību asimetriju par labu Ķīnai.

Xi Jinping’s trip to Moscow appeared more or less like a routine visit from a 🇨🇳 President.

It underlined a growing asymmetry of the 🇨🇳🇷🇺bilateral relationship favoring Beijing

What did 🇨🇳 get out of it?
What comes next?
🧵 pic.twitter.com/kJK40zVb2C

— Moritz Rudolf (@MoritzRudolf) March 22, 2023

Eksperts uzsver, ka Sji vēlreiz apliecinājis, ka Ukrainas kara jautājumā Ķīna nav neitrāla, vainojot tajā ASV. Vienlaikus Pekina vēlas uzņemties "konstruktīvu" miermīlīga risinājuma meklējumos. "Neraugoties uz šo acīmredzamo pretrunu, šķiet, ka Pekina ir apņēmības pilna iesaistīties," viņš rezumē.