Vai tiks panākts izšķirošs pavērsiens par mieru Ukrainā? Saņemti pozitīvi signāli no Vašingtonas, Kijivas un pat Maskavas
Šķiet, ir vērojama virzība uz priekšu jautājumā par miera plānu Ukrainai. Salīdzinoši pozitīvi signāli pēdējās diennakts laikā atskanējuši gan no Vašingtonas, gan no Maskavas, gan no Kijivas. Svētdien gaidāma Ukrainas un ASV prezidentu tikšanās un tas jau pats par sevi ir vērā ņemams fakts, jo Donalds Tramps iepriekš bija izteicies, ka šāda tikšanās tikšot organizēta tikai tad, ja sarunās jau būs panākti taustāmi rezultāti. Labi informētais ASV medijs "Axios" raksta, ka, iespējams, arī Kremlis varētu piekrist pamieram uz laiku, kamēr Ukraina organizē tautas nobalsošanu par miera līguma nosacījumiem.
Volodimirs Zelenskis žurnālistiem ir sacījis, ka šīs nedēļas nogales mērķis ir panākt pēc iespējas vairāk konkrētu vienošanos – gan par drošības garantijām Ukrainai, gan par reāliem soļiem, kā apturēt kaujas un cilvēku upurus.
"Šīs tikšanās mērķis ir panākt, lai iespējami vairāki jautājumi tiktu izskatīti. Vai tiks apspriestas arī teritoriālās tēmas – visi jautājumi, kuros mums ir domstarpības vai neskaidrības – mūsu puse noteikti tos aktualizēs. Atklāti runājot, 20 punktu plāns, pie kura strādājam, ir gatavs apmēram par 90%. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tas būtu gatavs pilnībā. Tas nav viegli un neviens nesaka, ka tas notiks uzreiz. Taču ar katru šādu tikšanos un ar katru sarunu mums jāpietuvina sevi vēlamajam rezultātam," pauž Zelenskis.
Taču joprojām ir virkne atklātu un neskaidru jautājumu. Lai gan Krievija oficiālu atbildi, par jaunāko 20 punktu plānu, nav sniegusi. Tiesa, kā raksta Kremļa izdevums "Kommersant", diktators Vladimirs Putins pirms runāt par jelkādiem citiem kompromisiem pieprasa sev visu Donbasa apgabalu un Ukrainas atteikšanos no NATO.
Par to Krievijas diktators jau ir arī stāstījis Trampam šogad augustā tiekoties Aļaskā. Faktiski Krievijas pozīcijā nekas, ārpus tās maksimālajām prasībām, nav mainījies. Turklāt Putins joprojām lielās ar Krievijas militāro rūpniecību, kas neliecina par jebkādu gatavību apturēt sākto karu.
"Salīdzinājumā ar 2022. gadu līdz 2025. gadam vairākkārt pieaugusi to ieroču un tehnikas ražošana, kam ir īpašs pieprasījums Krievijas tā dēvētās "īpašās militārās operācijas" vajadzībām," klāsta diktators Putins.
Tomēr no Maskavas burtiksi pēdējās stundās parādās arī krietni mierīgāka retorika. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs valsts televīzijā, ko atrefarējusi Kremļa ziņu aģentūra TASS izteicies, ka Maskava un Vašingtona "esot pietuvojušās konflikta atrisinājumam", gan piebilstot, ka termiņus minēt vēl "neesot pareizi" un viss esot atkarīgs no "politiskās gribas otrā pusē".
Ukrainas prezidents Zelensks intervijā izdevumam "Axios" paudis, ka viņš cer svētdien Floridā ar Trampu panākt vienošanos par kara izbeigšanas "rāmja" dokumentu un ir gatavs nodot to referendumam, ja Krievija piekritīs vismaz 60 dienu pamieram.
Vienlaikus Zelenskis atzīst, ka Trampa piedāvātajā plānā joprojām ir sāpīgas teritoriālās piekāpšanās, tādēļ bez uzlabotiem nosacījumiem galavārds būtu jāprasa sabiedrībai un jebkurš balsojums bez droša pamiera var kļūt par farsu. Un kā raksta asv ietekmīgais izdevums "Axios", no kremļa esot saņemtiu signāli, ka agresors varētu piekrist šim pamieram, referenduma rīkošanas laikā.
Šogad Tramps vairākkārt ir centies atsākt sarunas ar Krieviju, Ukrainu un Eiropas partneriem. Ik pa laikam šķita vienošanās par Krievijas kara izbeigšanu varētu būt pavisam tuvu. Taču teritoriju, Ukrainas nākotnes drošības garantēšanas un kodolobjektu tālākās kontroles jautājumi atkal visu piebremzēja, turklāt arī Tramps, kā arī viņa tuvākie sabiedrotie, biežāk ir prasījuši vairāk piekāpšanos no Ukrainas nekā no Krievijas.
Tomēr Zelenskis šoreiz ir uzsveris – līdz gada beigām joprojām ir iespēja panākt izšķirošu pavērsienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
