Valsts, kas vienlaikus pastāv un nepastāv. Ko nozīmē Palestīnas atzīšana?

Palestīna ir valsts, kas pastāv un vienlaikus nepastāv, skaidro BBC. Tai ir plaša starptautiskā atzīšana, diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs un sporta komandas, kas piedalās sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs.

Tomēr, ņemot vērā ilggadējo palestīniešu konfliktu ar Izraēlu, tai nav starptautiski noteiktu robežu, galvaspilsētas un armijas. Sakarā ar Izraēlas militāro okupāciju Rietumkrastā Palestīnas pašpārvalde, kas izveidota 1990. gadu miera līgumu rezultātā, nav pilnībā kontrolējusi savu teritoriju vai iedzīvotājus. Gaza, kur Izraēla arī ir okupācijas vara, šobrīd atrodas postošā kara epicentrā.

Teritorija, kas agrāk bija pazīstama kā Palestīna un kuru Lielbritānija pārvaldīja, izmantojot Nāciju līgas mandātu no 1922. līdz 1948. gadam, ilgu laiku tika uzskatīta par nepabeigtu starptautisku jautājumu. Pati Izraēla radās 1948. gadā, bet mēģinājumi izveidot paralēlu Palestīnas valsti ir izgāzušies daudzu iemeslu dēļ.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu sekretārs Deivids Lamijs skaidro, ka politiķi daudzkārt mudinājuši uz tā dēvēto "divu valstu risinājumu". Šis termins attiecas uz Palestīnas valsts izveidi Rietumkrastā un Gazas joslā, aptuveni tādās robežās, kādas pastāvēja pirms 1967. gada arābu–izraēliešu kara, ar Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu.

Taču starptautiskie centieni panākt divu valstu risinājumu nav devuši rezultātus, un Izraēlas kolonizācija lielās Rietumkrasta teritorijās, kas ir nelikumīga pēc starptautiskās tiesības, padarījusi šo konceptu par lielākoties tukšu saukli.

Ņemot vērā Palestīnas statusu kā tā dēvētu "kvazi-valsti" (gandrīz valsti – aut. piez.), tās atzīšana neizbēgami ir daļēji simboliska. Tā ir spēcīgs morāls un politisks paziņojums, taču reālā situācija uz zemes daudz nemainīsies.

Līdz suverēnas valsts statusam vēl tāls ceļš

Kā skaidro "SkyNews", Lielbritānijai atzīstot Palestīnas valsti, tādējādi tiek atzītas arī visas šīs valsts tiesības un pienākumi. Britu Ārlietu ministrija jau savā tīmekļa vietnē veikusi izmaiņas, savos informatīvajos materiālos, tostarp kartēs, līdzšinējo piedēvējumu "Okupētās Palestīnas teritorijas" pārsaucot par Palestīnu.

Šādā veidā Palestīna Lielbritānijā iegūst pilnīgas diplomātiskās tiesības un pārstāvniecību.

Medijs skaidro, ka Palestīnas atzīšana var arī novest pie stratēģiskām partnerībām vai palīdzēt spert citus soļus, piemēram, aizliegt produktus, kas nāk no Izraēlas apmetnēm okupētajās Palestīnas teritorijās.

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons, sacījis, ka atzīšana arī nāks ar apņemšanos, ka Palestīnas pašpārvalde veiks reformas, kas ļautu tai labāk pārvaldīt pēckara Gazu.

Tiesa, Palestīnas valsts atzīšana nebūt nenozīmē, ka tā tūlītēji kļūst pilnībā neatkarīga. Saskaņā ar 1933. gada Montevideo konvenciju pastāv vairāki kritēriji, pirms Palestīna var tikt atzīta par suverēnu valsti starptautiskajā tiesību sistēmā.

Šim procesam nepieciešams, lai valstij būtu:

• Pastāvīga iedzīvotāju populācija;
• Noteikta teritorija;
• Efektīva valdība un starptautiskās attiecības;
• Formāli diplomātiski procesi, tostarp vēstniecības, vēstnieki un līgumi.

Kas šobrīd atzīst Palestīnas valsti?

Pašlaik Palestīnu atzīst aptuveni 75% no ANO 193 dalībvalstīm.

ANO tai ir "pastāvīgās novērotājas valsts" statuss, kas ļauj piedalīties, bet ne balsot.

Ar Lielbritānijas un Francijas atzīšanu Palestīna drīzumā saņems atbalstu no četriem no pieciem ANO Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem.

Ķīna un Krievija Palestīnu atzina jau 1988. gadā.

Tas atstās ASV, Izraēlas spēcīgāko sabiedroto, vienatnē un attiecīgi arī mazākumā.

Vašingtona ir atzinusi Palestīnas pašpārvaldi, kuru pašlaik vada Mahmuds Abass, kopš tās izveides 1990. gadu vidū. Un kopš tā laika vairāki ASV prezidenti ir izteikuši atbalstu Palestīnas valsts izveidei, bet pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nav viens no tiem. Viņa divās administrācijās ASV politika bijusi spēcīgi pro-Izraēlas virzienā.

Jau vēstīts, ka Lielbritānija, Austrālija un Kanāda svētdien atzinušas Palestīnas valsti. "Šodien, lai atdzīvinātu palestīniešu un izraēliešu cerību uz mieru un divu valstu risinājumu, Apvienotā Karaliste oficiāli atzīst Palestīnas Valsti," paziņojumā platformā "X" norādīja britu premjers Kīrs Stārmers.

Palestīnas atzīšana ir daļa no "koordinētiem starptautiskiem centieniem radīt jaunu impulsu divu valstu risinājumam, sākot ar pamieru Gazā un 2023. gada 7. oktobra zvērībās sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu," piebilsts paziņojumā.

Vairākas Rietumvalstis solījušas šonedēļ atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.