Vēl nebijis precedents NATO vēsturē: cik tuvu esam divu sabiedroto konfliktam?
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija atkārtoti izteikusi draudus pārņemt kontroli pār Grenlandi, pieļaujot gan teritorijas iegādi, gan militāra spēka izmantošanu, kas izraisījis asu reakciju Eiropā un Kanādā un radījis bažas par bezprecedenta krīzi NATO aliansē.
Grenlande ir Dānijai piederoša daļēji autonoma teritorija, kurā jau šobrīd atrodas Pitufikas kosmiskā bāze, ko ASV pārvalda sadarbībā ar Dānijas iestādēm. Gan ASV, gan Dānija ir NATO dibinātājvalstis un pieder pie pasaulē spēcīgākās militārās alianses.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc šiem paziņojumiem Eiropas un Kanādas līderi steiguši paust atbalstu Dānijai un Grenlandei, uzsverot, ka tiek strādāts pie rīcības plāna gadījumam, ja ASV savus draudus īstenotu.
Noskaties: ASV likumdevēji gatavi bremzēt Trampa rīcību Grenlandes jautājumā
Analītiķi norāda, ka jebkurš ASV mēģinājums pārņemt Grenlandi ar spēku būtu bezprecedenta solis NATO vēsturē. Tas radītu nopietnus jautājumus par alianses nākotni un Ziemeļatlantijas līguma 5. panta robežām, kas sākotnēji izstrādāts, lai aizsargātu dalībvalstis no ārēja agresora.
Kolektīvā aizsardzība ir NATO pamatprincips. Ziemeļatlantijas līguma 5. pants nosaka, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Šī saistība ir spēkā kopš 1949. gada, kad tika izveidota alianse, un tā ir veicinājusi ciešu solidaritāti starp Ziemeļameriku un Eiropu.
Tomēr, tā kā 5. panta iedarbināšanai nepieciešams visu dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, konflikts starp divām NATO valstīm novestu strupceļā — alianse nevar pieņemt lēmumu par karadarbību pašai pret sevi.
Līdz šim NATO 5. pants ir ticis iedarbināts tikai vienu reizi — pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
