Analītiķi lēš, ka savu varu nostiprinās valdošā partija Vienotā Krievija, jo lielu popularitāti joprojām bauda Krievijas prezidents Vladimirs Putins, par spīti ekonomiskajām grūtībām un spriedzei attiecībās ar Rietumiem.
Tiesa gan, vēlētāju noskaņojums ir atšķirīgs. Vieni tic, ka vēlēšanas ir demokrātiskas, bet citi tās sauc par farsu.
Krievija vēlēšanas pirmo reizi rīko arī anektētajā Krimā, ko Rietumvalstis uzskata par prettiesisku rīcību.
Protestējot pret Krievijas Valsts domes vēlēšanām, vairāki aktīvisti Kijevā centās nepieļaut balsotāju nokļūšanu Krievijas vēstniecībā ierīkotajā vēlēšanu iecirknī. Tiek ziņots, ka viens Krievijas pilsonis piekauts. Arī Odesā vairāki cilvēki mēģinājuši bloķēt ieeju balsošanas iecirknī.
Krievijas pilsoņi pie vēlēšanu urnām devās arī sešos Latvijā izveidotos iecirkņos. Krievijas vēstniecībā Rīgā izveidotajā iecirknī aktīvākā balsošana sākās ap pulksten vienpadsmitiem. Lielākā daļa no vēlētājiem – vecāka gadagājuma cilvēki -, pa retam kāds jaunietis. Neskatoties uz vairāk nekā simts cilvēku garo rindu, skaļi neviens nepatiku pret gaidīšanu nepauda. Sākoties karstākajam balsošanas posmam, izdarīt savu izvēli devās arī Krievijas vēstnieks Latvijā. Aleksandrs Vešņakovs prognozē, ka kopumā Latvijā varētu nobalsot 15 000 Krievijas pilsoņu.
Līdzīgs skaits Krievijas pilsoņu Latvijā balsoja arī iepriekšējās Valsts domes vēlēšanās. Saskaņā ar diplomāta prognozēm aktivitāte nepārsniegšot Krievijas prezidenta vēlēšanās pieredzēto, kad Latvijā nobalsoja 22 000 Krievijas pilsoņu.
Atbilstoši Krievijas vēstniecības datiem šobrīd Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 53 tūkstoši Krievijas pilsoņi. Vai vēlēšanu rezultāti atstās ietekmi uz Latvijas un Krievijas attiecībām un ko par vēlēšanu procesu saka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, plašāk stāstīsim ziņās pulksten astoņos.
