Vides aktīvisti skeptiski par Glāzgovas konferencē iespēto
Pēdējais brīdis, lai novērstu klimata katastrofu – tā daudzi vides aktīvisti raksturo klimata konferenci Skotijas pilsētā Glāzgovā. Lai gan pasākums oficiāli noslēdzās piektdien, 12.novembrī, valstu pārstāvji vēl nākamajā dienā mēģina skaņot gala vienošanās detaļas.
Glāzgovā aizvadītā Apvienoto Nāciju organizācijas klimata pārmaiņu konference saīsinājumā bija zināma kā COP26. 26, jo šis ir jau 26. šāda tipa pasākums, kas savā ziņā arī apliecina, ka līdzšinējais progress šajā jomā nav bijis pietiekams. Šim pasākumam pat dota dramatiska devīze. Cilvēces pēdēja iespēja.
"Redzēsim, ar ko šīs sarunas beigsies un kas būs šī gala vienošanās," tā atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/PAR!") no Glāzgovas – dažas stundas pirms konferences oficiālā noslēguma vakar. Viņš klāsta, ka visa nedēļa pavadīta spraigā ritmā.
Pirms konferences iecerētais – panākt skaidru un vērienīgu valstu līderu apņemšanos par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, lai varētu ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās revolūcijas. Zinātnieku ieskatā, pašreizējais kurss novedīs pie katastrofālas globālās sasilšanas līdz 2,7 grādiem pēc Celsija. Pakārtoti tas nozīmē ekstremālākas dabas parādības – vētras, sausumu un plūdus.
"Tā noteikti nebūtu pasaulē, kurā mēs vēlētos dzīvot. Tas ietekmētu ļoti būtiski lauksaimniecību, mežsaimniecību. Domāju, ka visiem diezgan skaidrā atmiņā palikusies šī karstā vasara, kad pietiekami grūti ir pat, jāsaka objektīvi, arī izgulēties un funkcionēt ikdienā."
Skaistie plāni "uz papīra", protams, atduras strīdos par naudu. Mazināt emisijas nozīmē bremzēt un pārveidot to plašo ekonomikas segmentu, kas balstās uz fosilo kurināmo. Vienlaikus attīstītā pasaule jau plūkusi industriālās tautsaimniecības augļus. Ko darīt jaunattīstības valstīm? Tāpat, cik godīgi, ir ko prasīt, piemēram, no mazās Latvijas, ja tādas valstis kā Ķīna, Indija un ASV pamatā i tās, kuras kurina pasauli?
Kamēr valstu pārstāvji sparīgi centās pēdējas stundās rast pēdējos kompromisus un diskutēt par to, cik stingros vai delikātos vārdos ietērpt konferences gala vienošanos, Glāzgovas centrā simboliski tikšķēja klimata pulkstenis, atskaitot laiku, kas pasaulei atlicis, lai vispār varētu ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem. Sarunas vakar tā arī nenoslēdzās, un turpinājās naktī un šodien – arī pēc konferences oficiālā termiņa.
"Es vienmēr esmu teicis, ka vēlos, lai šī būtu klimata konference ar augstām ambīcijām. To es vakardienas diskusijās dzirdēju. Es ceru, ka kolēģi atsauksies šim izaicinājumam."
Pēdējais gala vienošanās uzmetums tai skaitā paredzēja mudināja valstis atteikties no neefektīvām subsīdijām fosilajam kurināmajam, virzīties prom no piesārņojošām elektrostacijām, kas darbināmas ar oglēm, un apņēmību finansēt klimata pārmaiņu ierobežošanu, tai skaitā pasaules nabadzīgākajās valstīs.
Atsauksmes no vides aktīvistiem par to neviennozīmīgas. Vieni ir skeptiski, bet optimistiski par atsevišķām lietām, piemēram, virzību atteikties no oglēm, citi cerēja uz daudz vairāk un šo konferenci rakturo pat kā nodevību.
"Vairāk oglekļa emitēts pēdējos 40 gados kopš šādas diskusijas sākušās nekā visā cilvēces vēsturē pirms tam. Šī ir izgāšanās. Galējā politiskā izgāšanās, sliktākā cilvēces vēsturē."
Diskusijas par gala vienošanos ilga visu dienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
