Viena no dīvainākajām militārajām būvēm pasaulē: slepenais Krievijas pretraķešu vairogs

Aukstā kara mantojums

Komplekss tapa pēc 1972. gada līguma starp ASV un PSRS, kas regulēja pretraķešu aizsardzības sistēmu izmantošanu. Abām lielvarām bija jāizvēlas tikai viens reģions, kuru tās drīkstētu aizsargāt ar šādām tehnoloģijām. ASV izvēlējās Ziemeļdakotu, savukārt Padomju Savienība – Maskavas apgabalu, tādēļ tieši tur tika uzcelts "Don-2N".

Celtniecība sākās 1978. gadā, un objekts oficiāli sāka darboties 1996. gadā. Tas atrodas apmēram 90 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, pie Sofrino pilsētiņas.

Milzīga piramīda ar slepenu iekšpusi

"Don-2N" izceļas ar neparastu formu – tā ir 33 metrus augsta četrstūra piramīda, kuras pamatne ir 130 metru plata, bet augšdaļa – 90 metru. Tās būvniecībai izmantoti vairāk nekā 30 000 tonnu metāla, 50 000 tonnu betona, 20 000 kilometru kabeļu un simtiem kilometru cauruļu.

Objekta galvenais uzdevums ir noteikt un izsekot ienaidnieka raķetēm, kā arī vadīt pārtvērējraķetes. Oficiālie tehniskie dati nav publiski, taču tiek lēsts, ka radars spēj vienlaikus izsekot simtiem mērķu līdz pat 3700 km attālumā un 40 km augstumā. Tās darbību pārrauga Krievijas superdators "Elbrus-2".

Plaša militārā nozīme

Papildus galvenajam uzdevumam radars palīdz uzraudzīt raķešu izmēģinājumus Baikonuras kosmodromā un Kapustinjaras poligonā, kur Krievija testē jaunākos ieročus. Tas arī seko zemūdenēs izvietoto raķešu trajektorijām Baltajā, Barenca un Ohotskas jūrā.

Šādu iespēju nodrošina būves konstrukcija – ēkas sienas pašas ir antenas, kas pārraida un uztver signālus 360 grādu diapazonā.

Radaram ir sava elektrostacija, kas nodrošina nepieciešamo jaudu, un sistēma ir pasargāta no elektromagnētiskiem impulsiem, kas citkārt varētu iznīcināt elektroniku. Lai gan objekts regulāri tiek modernizēts, eksperti uzskata, ka daļa tā infrastruktūras joprojām ir analogā, mantojums no Aukstā kara gadiem. Zināms, ka daļa aprīkojuma, piemēram, monitori, ir nomainīti uz mūsdienīgākiem, tomēr pilnīga modernizācija būtu pārāk dārga, tāpēc Krievija, visticamāk, drīzāk cels jaunu objektu.

Amerikāņu radars kļuva par fiasko

Līdzīgu radaru ASV uzbūvēja Ziemeļdakotā, kur tas sāka darbību 1976. gadā. Tomēr jau pēc pusgada projekts tika pārtraukts, un aptuveni 6 miljardi dolāru (kas mūsdienās būtu ap 35 miljardiem dolāru) tika izšķiesti vējā. Tas spilgti parāda, cik dārgas bija Aukstā kara ieroču sacensības, kas galu galā arī veicināja Padomju Savienības sabrukumu.