Viļņā miris atrasts pāris: par abu konfliktu ziņots policijai, bet tā noticējusi maldīgajam klusumam

18. aprīļa vakarā ap pulksten 19.30 kāda sieviete ziņoja policijai par iespējamu vardarbību kaimiņu dzīvoklī. Dispečere, kas zvanu pieņēma, pat varējusi klausulē sadzirdēt kaimiņu kliedzienus un konfliktā iesaistītās sievietes palīgā saucienus krievu valodā.

Kad policija ieradās notikuma vietā, troksnis bija mitējies, un neviens no dzīvokļa iemītniekiem nevēra vaļā durvis. Kaimiņiene, kas likumsargus izsaukusi, sakās – policisti pie konkrētā dzīvokļa durvīm pavadījuši apmēram desmit minūtes, bet pēc tam devušies prom, pat nemēģinādami dzīvokļa durvis kaut kā atvērt.

Viļņas policijas ģenerālkomisārs Renato Požela gan skaidro, ka pēc pirmā klauvēšanas mēģinājuma policisti vēlāk atgriezušies vēlreiz, bet arī tad durvis neviens nav atvēris. Tāpat likumsargi, stāvot pie aizvērtajām durvīm, skaļā balsī izlikušies, ka aicina ugunsdzēsējus durvis uzlauzt. Tādā veidā gribēts pārliecināties, ka dzīvoklī neviena neesot.

Nākamajā dienā, 19. aprīlī, ap pulksten 13 tajā pašā dzīvoklī atrastas divu cilvēku mirstīgās atliekas: 2001. gadā dzimuša vīrieša un 2003. gadā dzimušas sievietes. Sākotnējā policijas versija ir – vīrietis vispirms nogalinājis sievieti, bet pēc tam sevi. Līķus atradis kāds radinieks.

Situāciju absurdu dara vairāki faktori. Vispirms par notikumu ziņojusī kaimiņiene likumsargiem paudusi – dzīvoklī, iespējams, atrodas arī mazs bērns, jo vīrietis bieži vien pie sevis uzņēmis jaundzimušo māsu. Bērns reizēm atradies pie vecvecākiem, bet konkrētajā vakarā nav bijis zināms, pie kā šoreiz meitenīte atrodas.

Tāpat sarkanais signāls bijis tas, ka jau šī gada 27. februārī kaimiņi policijai ziņojuši par dzīvoklī iespējamu vardarbību. Arī toreiz, likumsargiem ierodoties, miteklī valdījis miers, un neviens durvis nav atvēris. Savukārt dažas dienas vēlāk izmeklētājiem sazinoties ar dzīvokļa saimniekiem, neviena no iesaistītajām pusēm nevēlējusies celt pretenzijas. Kaimiņiene zina teikt, ka sieviete toreiz atrunājusies – "’tas bijis tikai parasts strīds.’’

Klusums nav drošības rādītājs

Kā portālam "’tv3.lt’’uzsver advokāts Gintaras Černiauskas – klusums nebūt nenozīmē mieru un drošību. Tieši otrādi – varmāka klusumu var nodrošināt, upuri iebiedējot.

"’Ja, ierodoties notikuma vietā, ir klusums, policijai būtu jāizvērtē iepriekš dzirdētie un ziņotie trokšņi, lai varētu pieņemt lēmumu par durvju uzlaušanu. Ja tiešām iepriekš bija dzirdami kliedzieni, lūgumi pēc palīdzības, tas likumsargiem jāuzskata par pietiekami lieliem draudiem, uz kuriem ir attiecīgi jāreaģē.

Tas, ka, ierodoties notikuma vietā, [kaimiņu ziņotās] skaņas ir beigušās, nenozīmē, ka arī briesmas ir beigušās. Policistiem, iekļūstot dzīvoklī, bija jāpārliecinās, ka neviens nav cietis, nav noticis incidents,’’ skaidro advokāts. Viņaprāt, divu cilvēku mirstīgās atliekas par policistu novēroto klusumu runā pašas par sevi.

Vai varētu būt tā, ka, policijasprāt, viss bija kārtībā, jo arī pēc februāra izsaukuma uz to pašu dzīvokli draudu dzīvībai nebija? Černiauskis atzīmē, ka iepriekšējais izsaukums pats par sevi bijis pamats rūpīgākai notikuma izvērtēšanai. Proti, ja savstarpējais konflikts jau vismaz otro reizi saasinās līdz tādam līmenim, ka to dzird kaimiņi, kas, savukārt, par to ziņo policijai, bet likumsargi notikuma vietā paļaujas uz klusumu, galu galā kaut kas nav kārtībā ar policijas spēju pildīt savas funkcijas.

Notikumā bijuši vairāki sarkanie karogi

Arī Lietuvas Sieviešu informācijas centra vadītāja Jūrate Šeduikiene "’tv3.lt’’ norāda – sievietes, kuras piedzīvo vardarbību, parasti kaunas vai baidās par to runāt, tādēļ, iespējams, konkrētajā gadījumā nogalinātā pēc pirmā policijas izsaukuma nav vēlējusies celt kādu prasību. Taču atkārtotam izsaukumam bija jābūt par pamatu bažām par iespējamu apdraudējumu cilvēku dzīvībai.

Centra vadītāja arī uzskata – ja ne abu pieaugušo atkārtots konflikts bijis pietiekams iemesls, lai policija ar varu iekļūtu dzīvoklī, tad noteikti likumsargiem bija jāņem vērā kaimiņienes minētais fakts, ka dzīvoklī varētu atrasties arī mazs bērns.

Viņa arī vērš uzmanību, ka, iespējams, Lietuvas Seimam būtu jāgroza kāds likums, ja jau policijas rokas ir tik sasietas un rīcībspēja ierobežota, lai varētu glābt, iespējams, vardarbībā nonākušos.