Vispirms jāiemanto uzticība. Eksperte par nemiernieku iespējām vadīt Sīriju un sadarboties ar Rietumiem

Galvenais Asada režīma gāšanas "vaininieks" ir grupējums HTS, kas spējis apvienot ļoti fragmentēto Sīrijas opozīciju, skaidro Broka. Tas izdevies, pateicoties vienotam mērķim, proti, atbrīvoties no līdzšinējās varas.

Lai arī mērķis ir sasniegts, izteiktā sadrumstalotība dažādo opozīcijas grupējumu vidū rada jautājumu – kas tālāk? "Vienotības tajā, kurš varētu pārvaldīt Sīriju, uz kādām vērtībām balstītos jaunā pārvalde – tas šobrīd ir atklāts jautājums," norāda eksperte.

Neskaidra arī ir Rietumu un citu potenciālo sabiedroto iespēja rast vienotu valodu ar jauno Sīrijas varu. Broka skaidro, ka naratīvi, kurus publiski paudis HTS grupējums, pat iezīmē cerīgu ainu. "Tas ir jaunas ēras sākums Sīrijā. Tā ir likumā, tiesiskumā balstīta Sīrija. Atvērta Sīrija, kur tiek cienītas dažādas reliģiskās pārstāvniecības, nodrošināts miers, stabilitāte, pārticība. (..) Sīrijas stabilitāte nevar tikt panākta bez ārvalstu iesaistes, bez Rietumu sabiedrības un starptautisko organizāciju iesaistes. Bet tas prasīs kaut kādu laiku, tostarp, lai izskanējušie naratīvi piepildās arī darbos."

Cik veiksmīga būs to iedzīvināšana, to varēsim vien vērot, bet kopumā pirmie centieni un HTS vēstījums par nākotni vērtējams kā daudzsološs un Sīrijas tautai rada cerību, ka miers, kuru tā ir pelnījusi, ir iespējams.

Broka gan piebilst, ka HTS sadarbojas ar dažādiem pretrunīgiem grupējumiem, tostarp "Al-Quida", kas aizvien ASV un vairākās Eiropas valstīs uzskatāms par teroristisku, tostarp par tā līdera galvu tiek solīta 10 miljonu ASV dolāru liela atlīdzība. Šāda veida saistību dēļ HTS būs jāiemanto pārējās pasaules uzticība.

Pētniece arī norāda: "Lai veidotu ciešāku sadarbību ar Rietumiem, demokrātisko pasauli, ir nepieciešams spēcināt nacionālo identitāti Sīrijā, kas ir ļoti izaicinoši, ņemot vērā fragmentāciju grupējumu vidū. (..) Jaunajai, pārmaiņu valdībai, raugoties uz nākotni, ir jābūt starptautiski atzītai. Un tikai tad var norisināties centieni, kas vērsti ilgstošā sadarbībā."

Runājot par zaudētājiem, tāds ir ne tikai gāztais Asads, bet arī Irāna un Krievija. Broka skaidro, ka Krievijai notikumi Sīrijā ir liels zaudējums vairāku iemeslu dēļ. "Pirmkārt, Krievija bijusi viens no spēcīgākajiem Asada režīma atbalstītājiem ar diviem stratēģiskiem punktiem – jūras un aviobāzi pie Vidusjūras. Jūras bāze bija svarīga ne tikai Tuvo Austrumu varas pozīcijas projicēšanā, bet arī stratēģiska loģistikas izeja uz plašāku reģionu, tostarp Āfrikas valstīm. Aviobāzes lielā mērā kalpoja militāriem mērķiem, uzlidojumiem, lai pasargātu Asada režīmu. Tāpat Krievijas uzņēmumi daudz sadarbojas ar naftas izpētes un ražošanas industriju, kā arī resursu ražošanas industriju kopumā, tostarp ieņemot kāda līmeņa peļņu," skaidro Broka.

Tajā pašā laikā sāpīgākais zaudējums saistīts ar Krievijas prestižu – "tā savā komunikācijā likusi uzsvaru, ka atrodas Sīrijā, lai cīnītos pret starptautisko terorismu, veicinātu stabilitāti. Attiecīgi Asada režīma gāšana nozīmē arī šo naratīvu gāšanu un nespēju Krievijai aizstāvēt savus sadarbības partnerus.

Asada režīma gāšana arī zināmā mērā parāda, ka Krievijas uzmanība lielākoties bijusi pievērsta Ukrainai. (..) Pēdējā gadu, divu kontekstā ne Krievijas, ne Irānas uzmanība nav bijusi pievērsta Sīrijai, tikai tik daudz, cik tas bijis nepieciešams, lai apgādātu teroristiskos grupējumus no Irānas puses. Sagaidām, ka Krievija mēģinās meklēt sadarbības iespējas ar jauno varu, lai saglabātu savas pozīcijas reģionā."