Ukraiņu kapelāns TV3 pauž ticību, ka Donecka tiks atbrīvota: "Viss būs, Ukraina!"
Ukraiņi patiešām cenšas, neskatoties uz šiem apstākļiem, kas šeit, Doneckas apgabalā ir, radīt prieka sajūtu sev un apkārtējiem. Oficiālā egle centrālajā pilsētas laukumā, kāda tā bija iepriekš, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, netiek uzstādīta. Tas tiek darīts drošības apsvērumu dēļ – lai cilvēki nepulcētos. Pilsētā Ziemassvētku egli uzstādījuši brīvprātīgie, vietējie iedzīvotāji, lai palikušajiem radītu svētku sajūtu un lai būtu iespēja atnākt nofotografēties pie eglītes.
Jāuzsver, ka Doneckas apgabalā uzturas 190 000 un no tiem vismaz 50 000 ir bērni dažādā vecumā, taču pēdējā vecuma laikā, frontei spiežoties arvien tuvāk, izbrauc. Pēdējā mēneša laikā Doneckas apgabalu pametuši vismaz 25 000 iedzīvotāju. Frontes tuvumā dzīvojošie cilvēki apzinās, ka okupantu iznīcinātājdroni var sasniegt jebkuru pilsētu Doneckas apgabalā. Cilvēki gatavojas izbraukt no Doneckas. Arī Ziemassvētkos bija ieradušies brīvprātīgie no Harkivas, lai atvestu dāvanas palikušajiem bērniem. Dronu uzbrukumā viens brīvprātīgais mira.
Neviens nevēlas braukt prom un pamest savas mājas. TV3 Ziņas žurnāliste Ieva Vārna pie bērniem devās kopā ar ukraiņu kapelānu, kas Donbasā dzimis un audzis.
"Jūs taču ar mums braukājat. Redzat, arī šodien virs mums lidoja FPV droni. Virs mūsu pilsētas trieca nost dronus. Šiem bērniem, kuri te joprojām atrodas, to pārdzīvot ir ļoti smagi," stāsta kapelāns Volodimirs Streļcovs.
"Tas ko mēs darām – aizsargājam savas mājas, savas pilsētas, savu Doneckas apgabalu, un ja mēs varam nodot kaut daļu sevis, savas mīlestības," turpina kapelāns. "Nav svešu bērnu. Šie visi ir mūsu bērni, mūsu Donbasa bērni. Mēs šiem bērniem kalpojām pirms kara un turpinām to darīt tagad."
Kapelāns norāda, ka bērni Latvijā nedzird šos sprādzienus un nezina, kā tas ir – skatīties ekrānos uz FPV droniem. "Paldies Dievam, ka tā. Mūsu bērni te katru dienu dzīvo zem apšaudēm, jo ienaidnieks Krievijas Federācija atnāca pie mums, nevis uz Latviju," rezumē kapelāns
"Ziemassvētki ir cerību laiks. Kad mēs dāvinājām šiem bērniem dāvanas, es visiem teicu, ka nākamgad tiekamies mūsu bērnu centrā, kur agrāk katru gadu svinējām Ziemassvētkus. Es ceru, ka mūsu bērni varēs atkal visi sanākt kopā. Viss būs labi, un, kā mēs sakām: "Viss būs, Ukraina!" Tas, ka es saku, ka bērniem ir jāizbrauc prom – tas ir uz laiku. Tagad ir smagi, bet pienāks laiks, kad mēs te visu atjaunosim, un viss būs labi."
Kapelāns Volodimirs stāsta, ka sieva dažkārt vaicājot, vai nebūtu kaut kas no mājas jāizved. Volodimirs viņai atbildot: "Irina, mūsu puiši tagad aizsargā mūsu mājas šeit, man blakus. Ko es teikšu: "Puiši, jūs cīnieties, bet es te savas mantas izvedīšu." Nē, tas nebūtu pareizi. Es nedarīšu to, kas ir pretrunā ar manu iekšējo sajūtu. Es mīlu savus puišus un meitenes, kas aizsargā manas mājas, un tāpēc es esmu ar viņiem kopā šeit. Viss būs labi," savu redzējumu izklāsta kapelāns.
Ukrainas Bruņoto spēku artilēristu brigādes karavīre Valērija norāda, ka Ziemassvētku labdarības braucienam ir divi galvenie iemesli. Tie ir Ukrainas cilvēki, kurus viņa pazīst, ciena.
"Ir divi galvenie iemesli, kāpēc mēs šodien to darām – tie ir mūsu cilvēki, kurus mēs pazīstam, cienām, daudz gadus es pati ar viņiem nodarbojos bērnu centrā. Viņiem ir nepieciešams šis atbalsts. Otrs iemesls – mēs atgādinām cilvēkiem par drošības situāciju šeit. Atgādināt, ka tā vairs nav tā Mikolaivka, kur var pulcēties un kaut ko svinēt. Zini, mēs no daudziem dzirdējām: "Mēs drīz braucam prom." Man bija svaīgi to saklausīt. Tas, protams, ir ļoti sāpīgi. Ir ļoti smagi apzināties, ka tavā pilsētā vairs nav droši. Gribas cerēt uz labāko, bet mums ir tas, kas mums ir. Tupinām strādāt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
