Zelenskis Briselē: ES līderi sola nepieņemt lēmumus par Ukrainu bez Ukrainas klātbūtnes

Šis ir noslēdzošais Eiropas Savienības līderu samits šajā gadā, turklāt tas notiek ļoti izšķirošā laikā. Briselei jāpieņem lēmumi par atbalstu kara plosītajai valstij laikā, kad karš nonācis bīstamā posmā un eiropieši ir nobažījušies, kādus lēmumus attiecībā pret Ukrainu gatavojas pieņemt jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Briselē ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēra nepieciešamību pēc "vienotības" starp ASV un Eiropu jautājumā par atbalstu Ukrainai: "Mums ir nepieciešama vienotība starp ASV un Eiropu. Ir ļoti grūti atbalstīt Ukrainu bez amerikāņu palīdzības, un to mēs apspriedīsim ar prezidentu Trampu, kad viņš būs Baltajā namā."

Krievija turpina gūt panākumus kaujaslaukā, neraugoties uz smagiem zaudējumiem, iebrucēji virza fronti uz priekšu. Vienlaikus Eiropas solījumiem par militāro atbalstu šajā bīstamajā kara fāzē – darbi krietni atpaliek no vārdiem. Ceturtdien gan Briselē visi kā viens solīja nepamest Ukrainu vienu. Demonstrējot solidaritāti samitā Briselē, daudzi Eiropas līderi atkārtoja mums visiem jau ierasto mantru – neko par Ukrainu bez Ukrainas, neko par drošību Eiropā bez eiropiešiem.

"Attiecībā uz Ukrainu mums ir ļoti skaidrs vēstījums. Jūs varat paļauties uz mūsu nelokāmu atbalstu neatkarīgi no tā, cik ilgi tas būs nepieciešams. Tagad – karā, un nākotnē – mierā. Un mēs vēlamies kādu dienu jūs sveikt šeit, Briselē, kā Eiropas Savienības dalībvalsti," pauž Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta.

Tikmēr ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvēra, ka šī brīža Kremļa retorika un uzvedība liecina par to, ka Krievija nevēlas mieru – ne šobrīd, kad tā uztur iniciatīvu visā frontes līnijā.

"Es redzu, ka ir vēlme pēc tiešām ātriem risinājumiem, bet mēs esam šajā situācijā, kad Krievija nevēlas mieru. Un tā ir problēma. Tāpēc, lai rastu labāko risinājumu, mums ir jāatbalsta Ukraina, cik vien iespējams. Jo spēcīgāki viņi ir kaujaslaukā, jo spēcīgāki viņi ir arī pie sarunu galda, un tas ir arī Eiropas interesēs," teic Kallasa.

Briselē notikusi sanāksme ar NATO šefa, alianses līderu un Ukrainas prezidenta dalību – tajā Marks Rute sacīja, ka vēlas nolikt Ukrainu pēc iespējas spēcīgākā pozīcijā pirms jebkādām pamiera sarunām ar Krieviju.

"Svarīgi pārliecināties, ka prezidents, viņa komanda un Ukraina ir vislabākajā iespējamajā pozīcijā, lai kādu dienu, kad viņi tā nolems, varētu sākt miera sarunas. Un tas nozīmē, ka mums ir jādara viss, lai nodrošinātu pretgaisa sistēmas un ieročus, mums jādara viss, ko varam," saka NATO šefs.

Par situāciju frontē ceturtdien runāts arī Maskavā Kremļa diktatora ikgadējā preses konferencē. Bez pārsteigumiem – diktators Vladimirs Putins dižojās, ka Ukrainas frontē viss "kardināli mainās" un Krievijai viss iet pēc plāna.

Te gan jāsaka, ka okupantu karaspēkam patiešām ir izdevies pavirzīties uz priekšu Donbasā, taču mēnešiem ilgi Krievija nespēj atgūt teritoriju Kurskas apgabalā un par to arī diktators ceturtdien neminēja ne vārda.

Vēl Putins izmantoja iespēju kārtējo reizi dižoties ar krievu jauno raķeti "Orešņik", kuru nespējot notriekt neviena NATO pretgaisa aizsardzības sistēma. Kara noziegumos apsūdzētā Putina uzstāšanos komentējuši arī Rietumu analītiķi, sakot, ka nav nekādu signālu par to, ka Krievija būtu gatava jebkādām sarunām par mieru.