Zinātnieki ar haizivju palīdzību atklāj "pasaulē lielāko" jūraszāļu mežu

Haizivju savāktie dati atklāja, pēc pētnieku domām, pasaulē lielāko zināmo jūraszāles ekosistēmu, kas sniedzas līdz pat 92 000 kvadrātkilometriem no Karību jūras dibena.

Šis atklājums paplašina kopējo zināmo globālo jūraszāļu pārklājumu par vairāk nekā 40%, liecina 1. novembrī "Nature Communications" publicētais pētījums.

"Šis atklājums parāda to, cik tālu mēs esam no okeānu izpētes ne tikai dziļos, bet pat seklos apgabalos," sacīja ziņojuma līdzautors profesors Karloss Duarte no Saūda Arābijas Karaļa Abdulas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes.

Jūras aļģu pļavas jau sen ir nepietiekami izpētītas – aplēses par to kopējo globālo platību svārstās no 160 000 kvadrātkilometriem līdz 1,6 miljoniem kvadrātmetru. Kartēšana ir ļoti sarežģīta: dziļā vai duļķainā ūdenī esošās pļavas ne vienmēr var pamanīt ar lidmašīnām vai satelītiem, savukārt mazākas pļavas var būt reti sastopamas vai citu jūras augu ieskautas, padarot tās grūti identificējamas.

Tas nozīmē, ka jūras aļģu pļavām ir jābūt "pamatotām’, tas ir, kādam vai kaut kam tās jāapstiprina. Taču cilvēku nirēju nosūtīšana, lai fotografētu plašus okeāna dibena apgabalus, ir dārga, loģistikas ziņā sarežģīta un ļoti lēna.

Tīģerhaizivis nozīmē pavisam ko citu. Kustīgie dzīvnieki spēj sasniegt ievērojamu dziļumu, tiem ir liels attālumu veikšanas diapazons un tās daudz laika pavada jūraszāļu pļavās. Tīģerhaizivis neapgrūtina arī ikdienišķi cilvēku ierobežojumi, piemēram, vajadzība pēc laivas, bieža uzkāpšana uz ūdens un paļaušanās uz mierīgiem okeāna apstākļiem.

Laikā no 2016. līdz 2020. gadam pētnieki septiņu haizivju muguras spurām fiksēja kameru paketes, kas aprīkotas ar satelīta un radio tagiem. Viņi ķēra dzīvniekus, izmantojot apļveida āķu cilindru auklas, kas ieķeras dzīvnieku žokļos. Tas ir "drošākais veids, kā noķert haizivis" un nerada ilgtermiņa bojājumus, sacīja bezpeļņas jūras zinātnes bezpeļņas organizācijas vecākais pētnieks un ziņojuma līdzautors Olivers Šiplijs.