Zviedrijai drīzumā jāpievienojas NATO, lai novērstu Krievijas draudus, norāda valsts ministrs

Pols Junsons sacīja, ka nespēj noteikt laika grafiku Zviedrijas NATO apstiprināšanas procesa pabeigšanai, taču ir pārliecināts – abas atlikušās NATO dalībvalstis – Turcija un Ungārija, kas nav ratificējušas valsts dalību NATO to galu galā izdarīs.

"Mēs nevēlamies norakstīt Krieviju kā draudu, jo Krievija [Ukrainā] ir pierādījusi savu izturību. Tāpēc mums tas ir jāpieturas, un mēs to darām vislabākajā veidā, nostiprinot savas nacionālās vērtības un pēc iespējas ātrāk pilnībā integrējoties NATO," laikrakstam "Guardian" sacīja Junsons.

Zviedrija savu NATO pieteikumu iesniedza vienlaikus ar Somiju 2022.gada maijā, abām valstīm atsakoties no savas militārās neitralitātes pēc Vladimira Putina pilnīga iebrukuma Ukrainā. Šā gada aprīlī, 11 mēnešus vēlāk, Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti. Taču Zviedrija joprojām gaida Turcijas un Ungārijas apstiprinājumu.

Uzstājoties aizsardzības un drošības politikas forumā Helsinkos, Džonsons sacīja, ka NATO sabiedroto vidū ir "spēcīgs atbalsts" Zviedrijas pieteikumam dalībai aliansē. Viņš sacīja, ka Zviedrija piedāvā NATO "augstāku stratēģisko dziļumu" un "svarīgus militāros resursus".

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jūlijā pēc sarunām ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu piekrita pēc iespējas ātrāk nosūtīt parlamentam Zviedrijas pievienošanās protokolu. Taču pagājušajā nedēļā Turcijas Ārlietu komiteja paziņoja – tā atliek sprieduma pasludināšanu, sakot, ka šis jautājums "nav gatavs" lēmuma pieņemšanai.

Ir arī neskaidrības par Ungārijas nodomiem, lai gan Džonsons sacīja, ka Budapešta Stokholmai ir apliecinājusi, ka "tā nebūs pēdējā valsts, kas mūs ratificēs". Ungārija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nav gatava ratificēt Zviedrijas dalību NATO, lai gan premjerministrs Viktors Orbāns iepriekš sacīja, ka jāapstiprina ir tikai tehniska lieta.

Neskatoties uz iepriekš minēto kavēšanos, Junsons sacīja, ka joprojām ir pārliecināts par Zviedrijas nākotni NATO. "Esmu pārliecināts, ka mēs būsim sabiedrotie," viņš teica.

Pols Junsons

Zviedrijas aizsardzības ministrs

"Tagad mēs esam drošāki nekā pirms saviem centieniem pievienoties NATO, izmantojot drošības garantijas, ko esam saņēmuši no ASV, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas un citām Ziemeļvalstīm."

Junsons sacīja – ir sazinājies ar somu kolēģiem nesenā saspīlējuma uz Krievijas un Somijas robežas kontekstā, kur Somijas varasiestādes ir apsūdzējušas Maskavu, ka tā palīdz atvieglot arvien lielāka skaita patvēruma meklētāju caurbraukšanu.

Viņš sacīja, ka Somija joprojām ir Zviedrijas "tuvākais politiskais partneris drošības un aizsardzības jomā", piebilstot: "Šīs attiecības mums joprojām būs ļoti svarīgas, un tās mums ir arī ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu reģiona drošībā un stabilitātē."

Junsona komentāri izskanēja otrdien divu dienu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru samita priekšvakarā Stokholmā, kas ir daļa no Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības sistēmas ("Nordefco").

Aprakstot tikšanos kā "vēsturisku", Junsons sacīja, ka tā būs pirmā reize, kad abu reģionu aizsardzības ministri sanāks kopā, lai runātu par drošības pasākumiem un risinājumiem miera, krīzes un kara laikā.

Darba kārtības tēmas ietvers aizsardzības un drošības politiku, Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā, kritisko infrastruktūru un atbalstu Ukrainai.