Bedres uz ceļiem bija, ir un būs, saka eksperti

Bedres sala un atkušņa mīšanās laikā uz mūsu ceļiem vairojas nemanāmi, tāpēc autovadītājs pārsist riteni var neticami ātri. To apstiprina arī apdrošinātāji. Turklāt apdrošinātāji arī norāda, ka daļai no viņiem pēdējās nedēļās būtiski pieauguši iesniegumi no autovadītājiem.

Piemēram, janvārī apdrošināšanas sabiedrībā BTA to skaits palielinājies gandrīz par 50%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Vidējā atlīdzība, ko BTA ir izmaksājusi pērn par vienu šādu bedru izraisīto bojājumu, ir 300 eiro, bet lielākas atlīdzības summa sastādīja 2300 eiro.

Eiropā bedrīšu remontam tērē mazāk līdzekļu, jo tur ceļu stāvoklis ir krietni labāks, stāsta ceļu eksperti. Tāpat viņi neslēpj, ka Latvijā asfalts uz ceļiem nav klāts tik ilgi, ka bedru lāpīšana patlaban vairs teju neko nedod, jo faktiski Latvijā būtu jāmaina viss ceļa segums.

Māris Zemītis, ceļu būvinženieris, RTU Ceļu un tiltu katedras docents:

Labāk būtu tajās vietās, kur bedrīšu ir daudz, visu ceļu nofrēzēt un klāt pavisam jaunu segumu. Taču mēs neesam tik bagāta valsts. Līdzekļi ceļu nozarei nav pietiekami – šobrīd mums ir tikai viena trešdaļa no tā, kas būtu nepieciešams.

Viņš skaidro, ka problēma slēpjas arī tajā, ka Lietuvā un Igaunijā deviņdesmitajos gados tika veikti ceļu remonti, bet pie Latvijā – nē.

Šobrīd ik gadu galvaspilsētā atjauno vidēji 200 tūkstošu kvadrātmetru ielu seguma. Šī platība ir līdzvērtīga 200 hokeja laukumiem. Taču katru gadu būtu jāatjauno vēl piecas reizes vairāk ceļu – viens miljons kvadrātmetru. Praktiski tas nozīmē, ka tuvākajos gados bedres uz Latvijas ceļiem vēl aizvien būs.

Skaties video!