19 pašvaldības nākamgad saņems īpašu valsts dotāciju izdevumu segšanai
Gandrīz 20 pašvaldību nākamgad no valsts saņems īpašu dotāciju izdevumu segšanai un būs arī risinājums – kā tikt galā ar augstajiem kredītmaksājumu procentiem. To visu izdevies panākt vietvaru un Finanšu ministrijas savstarpējās sarunās pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas. Vai ar to novadiem nākamgad pietiks savu pamatfunkciju nodrošināšanai?
Trauksmes zvanus par to, ka nākamgad virknei pašvaldību kritiski trūks naudas, Reģionālo attīstības centru vadītājs Vents Armands Krauklis iezvanīja pirms divām nedēļām. Trešdien, kopā ar kolēģiem, viņi slīpēja argumentus pirms kārtējām sarunām ar Finanšu ministriju (FM).
Galvenais uzdevums – pārliecināt valsts maka turētājus par to, ka bez papildu naudas piešķiršanas, lielai daļai novadu nākamgad izdzīvošana būs principā neiespējama, jo daudzviet obligāto izdevumu segšanai trūkstot vairāki miljoni eiro.
"Mēs esam sagatavojuši vēl papildu argumentus un ceram, ka tieši argumenti, skaitļi būs tie, kas FM, kas rīkojas ar skaitļiem, pārliecinās," saka Krauklis.
Tikpat nopietni sarunai sagatavojušies arī Finanšu ministrijas ierēdņi ar ministru Arvilu Ašeradenu (JV) priekšgalā.
Ja papildu naudu neiedos – pašvaldībām būs jāatsakās no ielu remontiem, brīvpusdienām bērniem un citiem pakalpojumiem. Lai tas nenotiktu, finanšu ministrija ir gatava. Tām 19 pašvaldībām, kurām naudas grūtības vislielākās, Finanšu ministrija pēc vienotiem kritērijiem gatava izdalīt vismaz 2,3 miljonus eiro – pa novadiem summai variējot no pārdesmit līdz simtiem tūkstošu eiro. Tāpat tām vietvarām, kuras gribēs, Valsts kase ļaus atlikt kredītos paņemto pamatsummu atmaksu par tik, par cik pieauguši kredītprocentu maksājumi.
Uz jautājumu, vai ar to būs pietiekami, lai segtu šo iztrūkumu, finanšu ministrs Ašeradens saka: "Šo jautājumu nekad nevarēs īsti atbildēt vai ir pietiekami, protams, ka pašvaldības uzskata, ka vajag vairāk."
"Parīt ir Latvijas Pašvaldību savienības domes sēde, kur pašvaldību vadītāji vērtēs dot vai nedot man tiesības parakstīt šo domstarpību protokolu," teic Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Reģionālo attīstības centru pārstāvim sajūtas divējādas – gandarīts, jo kredītmaksājumu atlikšana būs liels atbalsts vietvarām, bet skaidrs, ka papildu dotācijā gribētos vairāk.
"Bažas paliek, jo es domāju, ka tas būs daudzām pašvaldībām izdzīvošanas gads, bet mēs būsim panākuši vismaz to, ka tas nebūs bankrota gads," pauž Krauklis.
Noslēdzošās abu pušu sarunas gaidāmas piektdien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
