Alimentu nemaksātāji valstij parādā pusmiljardu eiro; plāno samazināt no algas ieturēto daļu
Aptuveni 42 tūkstoši cilvēku saviem bērniem nemaksā uzturlīdzekļus, tādējādi daudzu gadu garumā uzkrātais parāds valstij ir pusmiljarda eiro apmērā.
Patlaban katram uzturlīdzekļu parādniekam pret valsti ir saistības aptuveni 12 000 eiro apmērā.
Šobrīd likums ļauj no parādniekiem ieturēt tik lielu ienākumu daļu, ka alimentu nemaksātāji izvēlas pilnībā slēpt savus ienākumus un neko nemaksāt. Jaunais priekšlikums paredz šīs obligāti atvelkamās summas samazinājumu, tādējādi radot apstākļus parādniekiem iznākt no pelēkās zonas.
Tieslietu ministrijas pārstāvji gan norāda, ka, pateicoties dažādiem liegumiem, kas ieviesti pēdējos gados, atgūto uzturlīdzekļu apjoms no parādniekiem pieaug. Pērn regresa kārtībā izdevās atgūt – 16 miljonus eiro.
"Ledus sakustējies un ceram, ka tas turpinās kustēties. Katrs cents ir svarīgs. Jo tas nonāk visas pārējās sabiedrības budžetā. Šie instrumenti maina cilvēka attieksmi. Jā, nevaram atgūt uzreiz visu summu, bet dodam viņam iespēju mainīt attieksmi un neieslīgt parādos."
Šobrīd aptuveni 10% no visiem Latvijas bērniem uzturlīdzekļus saņem no valsts, jo viņu vecāki uzrāda, ka ir bez ienākumiem, mantas un reģistrētas darba vietas. Neatklāt patieso situāciju veicina arī šī brīža likumdošana.
"Uzturlīdzekļu piedziņās parādniekam jāatstāj uz rokas 50% minimālās algas. Tad sanāk, ja viņam 2000, jūs viņam atstāsiet 350 eiro?"
Saeimas deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" norāda, ka tiesu izpildītājs no alimentu nemaksātājiem ietur tik lielas summas, ka neļauj atgriezties no "pelēkās zonas". "Tiesu izpildītājs viņam tik daudz noņem nost, ka viņš fiziski nespēj eksistēt ar to naudu, tā metodika neļauj viņam atgriezties. Viņš pieprasa būt ēnā. Ir jābūt kaut kādām fundamentālām pārmaiņām, lai viņus atgrieztu. Jo viņi vajadzīgi ekonomikai. Atstājot viņus šādā sistēmā, nonāksim pie nākamās problēmas. Tad viņi prasīs pensiju. Uz kakla būs jebkurā gadījumā."
Apzinot problēmu, Tieslietu ministrija šobrīd strādā pie vēl viena regulējuma. Šoreiz pātagas vietā tikšot izstrādāts burkāna instruments. "Strādājam pie ieturējuma pārskatīšanas. Kas varētu tīrā naudā palikt cilvēkam uz rokas. Līdzīgi kā kredītiestādē. Iespējams, tā summa mazāka," pauž Tieslietu ministrijas pārstāve Lauma Paegļkalna.
Konkrēti priekšlikumi ministrijai jāsagatavo līdz aprīļa beigām. Tikmēr Uzturlīdzekļu garantiju fondā norāda, ka jau vairākus gadus parādnieki var noslēgt arī atsevišķu vienošanos ar fonda administrāciju par parāda atmaksas kārtību un summu, kas cilvēkam ir ceļama un nerada grūtības. Šādas vienošanās ar fondu jau noslēguši 3,5 tūkstoši personu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
