Apcirpt projektu vai meklēt naudu citur. Ko darīt ar "Rail Baltica"?
Ar likuma spēku plāno nostiprināt visas valdības atbildību par dažādu likstu nomāktā "Rail Baltica" tālāko virzību. Tas iecerēts, lai neatkārtotos pagātnes kļūdas projekta pārvaldībā, savukārt attiecībā uz nākotni – skaidrākas aprises sāk iegūt iespējamie risinājumi, kur projektam vispār mēģināt rast naudu.
Plāno ar likuma spēku nostiprināt "Rail Baltica" pārvaldību, lai neatkārtotos situācijas, kad Satiksmes ministrijā kaut ko dara un būvē, bet pārējie sakās neko nezinām par projektu.
Par gadsimta projektu dēvētais "Rail Baltica" gadu laikā gan būtiski iekavēts, gan dramatiski sadārdzinājies. Dzelzceļa pamata trases būvniecība vēl pat nav sākta, bet grandiozie celtniecības darbi galvaspilsētā tuvojas finansiālam strupceļam. Jo sevišķi uzskatāmi tas bija pēc nesenā un šķietami it kā pozitīva paziņojuma par to, ka papildus jau piešķirtajam Eiropas Savienība (ES) projektam Baltijas valstīs atvēlējusi vēl vairāk nekā miljardu eiro.
Šajā kartē uzskatāmi var redzēt, kam tad šajā pēdējā finanšu piešķīrumā Briseles naudu iedota tieši tumši zilā krāsā iekrāsotie posmi, un redzams, ka Latvijas gadījumā tātad nauda no ES fondiem pēdējā uzsaukumā iedota pamattrases būvniecībai uz Lietuvu. Un tas, kas uzreiz, tā teikt, lec ārā, Briseles finansējums nav piešķirts tā saucamajiem Rīgas nedz galvaspilsētas centrālajai stacijai, nedz savienojumam ar Rīgas lidostu, nedz jaunā tilta būvniecībai pār Daugavu, kura celtniecība jau sākusies.
Vai tā arī paliks turpmākajos finansējuma uzsaukumos un minētie Rīgas darbi Latvijai būs jāsponsorē pašai, indikācijas no Eiropas Komisijas īsti neesot. Arī par šo pēdējo naudas piešķīrumu nav skaidri zināms, kāpēc galvaspilsētas aktivitātes palika bešā. To ceturtdien atklāja projektā iesaistīto organizāciju pārstāvji.
Secinājums droši vien ir tāds, ka komisijai vajadzēja prioritizēt, kurā vietā investīcijas iet. Ņemot vērā diskusijas par pirmās fāzes būvdarbiem, kā tad Latvija iet tālāk – garām Rīgai vai cauri Rīgai? Skaidrs bija, ka Lietuvas pusē vienmēr dzelzceļš tiks būvēts neatkarīgi no lēmuma, kas notiek Rīgas posmā.
Naudu Rīgai plānots prasīt arī nākamajās šī Briseles naudas konkursa kārtās, bet finansējuma problēmas nu jau ir plašākas. Ko darīt tālāk? Jautājums divos blokos. Pirmais ir kaut ko apcirpt projekta tehniskajā izpildījumā un izstiept visu vairākos projekta posmos. Piemēram, varbūt sākumā tikai viens sliežu ceļš, nevis divi.
Izbūvēt uzreiz divus būtu lētāk, nekā vēlāk atkal atgriezties un likt sliedes blakus, bet izdevumi būtu izstiepti ilgākā laikā.
Otrs risinājumu bloks ir meklēt naudu citur, ne tikai Briselē. Tas notiek visās trijās Baltijas valstīs. Vai tas būtu valsts aizņēmums, vai privāto ieguldījumu piesaiste, kur, protams, arī beigu beigās kādam jānopelna.
Kopsummā noteikti privāta investīciju piesaiste izmaksās dārgāk, bet šobrīd es neredzu citu iespēju, ka visās trijās Baltijas valstīs no budžeta līdzekļiem šādu vērienīgu projektu varētu segt.
Gan par tehniskajām, gan naudas lietām valdībai būs jāizšķiras septembrī. Paralēli sagatavots likumprojekts, kam vajadzētu risināt visbiežāk piesaukto "Rail Baltica" nelaimju cēloni – projekta pārvaldību. Iecerēts nostiprināt visas valdības atbildību par dažādu likstu nomāktās būvieceres tālāko virzību.
"Ļaus tā riktīgi sakārtot, gruntīgi iezīmēt, bet jau skaidras atbildības, kurā brīdī kam pieder gala vārds lēmumu pieņemšanā," skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.
Satiksmes ministrija rudenī plāno sākt attiecīgā likumprojekta saskaņošanu ar citām ministrijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
