Ar skolotāja algu Latvijā var atļauties mazāk nekā gandrīz visā Eiropā

Skolotāju atalgojums Eiropas valstīs atšķiras ievērojami, un bažas par algu līmeņa atbilstību dzīves dārdzībai atspoguļo plašāku problēmu loku un jautājumu visās bloka valstīs – kā padarīt skolotāja profesiju finansiāli pievilcīgu?

Saskaņā ar OECD datiem skolotāji parasti saņem mazāku atalgojumu nekā citi darbinieki ar līdzvērtīgu izglītību, un eksperti brīdina, ka algas nav pietiekami konkurētspējīgas, lai piesaistītu un noturētu speciālistus.

Kurās valstīs skolotāji pelna visvairāk?

Saskaņā ar OECD ziņojumu sākumskolas skolotāju faktiskās algas 2025. gadā svārstījās no 18 669 eiro Turcijā līdz 74 086 eiro Dānijā.

Jāpiebilst, ka ziņojumā faktiskā alga nozīmē pilnas slodzes skolotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem vidējos gada ienākumus pirms nodokļu nomaksas. Tajā ietilpst pamatalga, piemaksas par sasniegumiem, atvaļinājumu piemaksas un citi ar darbu saistīti maksājumi.

Pirmajā piecniekā aiz Dānijas ierindojas:

• Islande – 73 752 eiro;
• Īrija – 69 747 eiro;
• Vācija – 69 453 eiro;
• Austrija – 65 851 eiro.

Vairāk nekā 50 000 eiro gadā nopelna arī skolotāji Norvēģijā (59 453 eiro), Beļģijas flāmu kopienā (59 105 eiro), Ziemeļīrijā (57 838 eiro), Skotijā (57 619 eiro), Beļģijas franču kopienā (55 689 eiro), Velsā (52 894 eiro), Somijā (52 272 eiro) un Anglijā (50 727 eiro). Savukārt septiņās valstīs algas nesasniedz 25 000 eiro gadā.

Zem 25 000 eiro gadā skolotāji saņem:

• Čehijā – 24 457 eiro;
• Ungārijā – 23 181 eiro;
• Slovākijā – 22 936 eiro;
• Rumānijā – 20 805 eiro;
• Latvijā – 20 516 eiro;
• Grieķijā – 18 746 eiro;
• Turcijā – 18 669 eiro.

Eiropas Izglītības darba devēju federācijas ģenerālsekretārs Daniels Višņevskis norāda, ka algu atšķirības atspoguļo valstu ienākumu līmeņu, atalgojuma sistēmu, kvalifikācijas prasību un karjeras izaugsmes iespēju atšķirības. Salīdzinājumus sarežģī arī dažādās nodokļu sistēmas, sociālie pabalsti un piemaksas.

Noskaties arī: OECD atkal ceļ trauksmi par skolotāju trūkumu Latvijā – pedagogi noveco, bet jaunie nāk pārāk lēni

Vidusskolu skolotāji pelna vairāk

Vidējās izglītības iestāžu skolotāji lielākoties saņem lielāku atalgojumu nekā sākumskolu pedagogi. Izņēmumi ir Turcija un Ziemeļīrija. Savukārt Skotijā, Lietuvā un Igaunijā algas abos līmeņos ir vienādas.

Vidusskolu skolotāju algas Eiropā svārstās no 17 615 eiro Turcijā līdz 93 938 eiro Islandē. Vairāk nekā 80 000 eiro gadā saņem arī vidusskolas skolotāji Dānijā (85 999 eiro) un Vācijā (80 163 eiro).

Cik daudz iespējams nopirkt par skolotāja algu?

Lai saprastu, cik labi skolotāji patiesībā dzīvo, nepietiek skatīties tikai uz algas apmēru. Svarīgi ir arī tas, cik dārgas ir preces un pakalpojumi katrā valstī. Tāpēc "Euronews", izmantojot "Eurostat" datus, salīdzināja skolotāju algu pirktspēju jeb to, cik daudz par nopelnīto iespējams iegādāties.

Apkopotie dati rāda, ka vislielākā pirktspēja ir Vācijas skolotājiem. Savukārt Latvija ierindojas starp valstīm ar zemāko skolotāju pirktspēju Eiropā. Sākumskolu skolotāju algu pirktspējas ziņā Latvija atrodas otrajā vietā no beigām, apsteidzot tikai Grieķiju. Tas nozīmē, ka par skolotāju algu Latvijā iespējams iegādāties ievērojami mazāk preču un pakalpojumu nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Arī vidusskolu skolotāju pirktspējas salīdzinājumā līdere ir Vācija, bet pēdējā vietā ir Grieķija.

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans norāda, ka valstīm ar augstāko skolotāju pirktspēju parasti ir arī būtiski augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs.

Pēc viņa teiktā, atšķirības ietekmē tradīcijas, sabiedrības attieksme pret pedagoga profesiju, skolotāju arodbiedrību spēks un arī reālais darba apjoms, kas tiek segts ar noteikto atalgojumu.