Arī Latvijā varētu atļaut atsevišķos gadījumos izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu

Līdzīgi kā vēsturiski pārējās Baltijas valstīs, Latvijā iedibināta triju līmeņu pensiju, kurā pirmie divi ir obligāti un starp tiem sadalās mūsu obligātās sociālās iemaksas. Pirmais līmenis iemieso tā sauktā paaudžu solidaritātes principu – no tā izmaksā pensijas pašreizējiem senioriem, vienlaikus turot aprēķinu, cik tad vajadzēs maksāt pašreizējiem strādājošajiem nākotnē.

Saprotot bēdīgās demogrāfiskās tendences daudzās valstīs jau pirms laba laika ieviesti arī obligāti, bet personalizēti pensiju uzkrājumi, mūsu gadījumā otrais līmenis, kurā pārvaldnieks mēģina pavairot naudu finanšu tirgos.

Tādā grāmatvedības izpratnē ir viena ļoti svarīga atšķirība starp pensiju pirmo un otro līmeni, proti, pirmais līmenis pēc būtības ir nauda valsts koferos, savukārt otrais līmenis jau ir katra individuālā iedzīvotāja privāts, personīgs uzkrājums. Iespējams, tieši tāpēc tik skaļi norezonēja valdības nesenais lēmums pārbīdīt vienu procentpunktu no otrā līmeņa iemaksām uz pirmo. Starp citu, par to vēl savs vārds būs jāsaka Satversmes tiesai. Tie lēmumi nākamgad, bet ne par to šoreiz stāsts

Tieši pamatojoties uz šo uzkrājumu personalizēto piederību un neviennozīmīgi vērtētajiem otrā pensiju līmeņa rezultātiem naudas pavairošanā, attiecīgā sistēma bijusi plašu diskusiju objekts. Un ne tikai diskusiju…

Pirmie savu sistēmu reformēja igauņi – 2021. gadā, atļaujot izstāties. Otro pensiju līmeni pameta aptuveni piektā daļa sistēmas dalībnieku jeb apmēram 150 000 cilvēku un no tās izņēma vairāk nekā miljardu eiro, samaksājot arī nodokli.

Pēc tam kāds atdeva parādus vai investēja nekustamajā īpašumā, cits iegādājas automašīnu, televizoru vai devās ceļojumā, daļa arī naudu izņēma un vienkārši atstāja bankas kontā. Bez lieliem pārsteigumiem – šādas naudas masas pēkšņa nonākšana tautsaimniecībā tolaik uzkurināja gan ekonomikas izaugsmi, gan jau tā augošo inflāciju.

Piezemētāku, bet līdzīgu ceļu nolēmusi iet Lietuva. Proti, tur striktāki ierobežojumi, bet tik un tā no nākamā gada lietuviešus vairs automātiski neiesaistīs otrajā pensiju līmenī, bet sistēmā jau esošie no tās varēs izstāties, izņemt līdz 25% no uzkrājuma. Viedokļi dalās.

Dažādos apspriežu formātos ik pa laikam šāda ideja uzvirmo arī Latvijā un nekur tā nav pazudusi arī šobrīd, nesen "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvēlis!" apliecināja valdības sociālais partneris, Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

"Domāju, ka mēs vēl fokusus līdz vēlēšanām redzēsim. Runas iet riņķi, un domāju, ka tas priekšvēlēšanu populisms vēl tikai turpināsies. Ir liela baža… Nevis baža, bet ir aizdomas, ka nākamgad varētu sākt pirms vēlēšanām runāt par otrā pensiju līmeņa atbrīvošanu tāpat kā Lietuvā un Igaunijā," vērš uzmanību Bite.

Tas viss atbalsojies arī Latvijas Bankā, kuras prezidents Mārtiņš Kazāks ir pat neierasti nediplomātisks par līdzīgu reformu iespējamu īstenošanu arī Latvijā: "Igauņu pieredze ir viennozīmīgi negatīva. Izskatās, ka lietuvieši grib vēlreiz mēģināt kāpt uz tā paša grābekļa, lai paskatītos, vai tiešām, ja dabū ar grābekļa kātu pa pieri, tad sāp. Es domāju, ka mēs varam būt viennozīmīgi gudrāki un mācīties no kaimiņu, nevis no savām kļūdām."

Valdošie politiķi par izmaiņām otrajā pensiju līmenī izsakās piesardzīgi, bet arī neizslēdz, ka vieta uzlabojumiem potenciāli ir.

"Tas tieši ir bīstami, ka nākamais gads ir vēlēšanu gads. Un skaidrs, ka politiķiem būs vēlme uz nākotnes rēķinu dot tādas īstermiņa dāvanas. Es teiktu, ka jāieklausās tajā, ko teica Igaunijas Ministru prezidents, ka šī ir bijusi viena no viņu lielākajām kļūdām," norāda "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

Viņš turpina: "Kur var diskutēt… Varbūt tur ir nepieciešamas izmaiņas, ka cilvēkiem, kuriem tiešām ir nepieciešami ieguldījumi savā veselībā, ļaut šos līdzekļus izmantot, bet vienkārši tā principā atteikties no obligāti otrā šī līmeņa no "Jaunās vienotības" puses neatbalstītu."

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pauž savu viedokli: "Veselības problēmu risināšanai, ārstniecības nolūkiem vai, piemēram, ir jāiegulda nekustamā īpašumā, lai nopirktu, piemēram, dzīvesvietu, kur vecumdienās dzīvot. Tad, protams, es uzskatu, ka ir lietderīgi šādus līdzekļus no otrā pensiju līmeņa ļaut izņemt ātrāk. Jo ir inflācija, viss paliek dārgāks, un veselības jautājumu vispār negaida."

Jautāts, vai sagaida, ka nākamgad par šo jautājumu varētu būt diskusija politiskā līmenī, Krauze saka: "Es domāju, ka tā ir vieta diskusijai."

Valdošajā koalīcijā arī no "Progresīvajiem" tāds ne līdz galam noformulēts viedoklis par iespējamām izmaiņām, ja šāda diskusija sāktos.

Latvijā otrajā pensiju līmenī uzkrāti gandrīz 10 miljardu eiro. Vidēji 7,5 tūkstoši katram dalībniekam.