Ārkārtējās situācijas ietekme uz iedzīvotāju tēriņiem bijusi mazāka nekā pavasarī

Mazumtirdzniecības apgrozījuma datus par novembri vērtēt ir visai sarežģīti. Te kopā saplūst divas it kā diametrāli pretējas lietas. No vienas puses, pirmssvētku laiks, kad iedzīvotāji ierasti iepērkas vairāk, no otras puses, ārkārtējā situācija no 9. novembra un tai sekojoši ierobežojumi.

Mazumtirdzniecības apgrozījums no mēneša uz mēnesi rāda tādu kā valsts ekonomiskās aktivitātes pulsu – cik daudz Latvijas iedzīvotāji tērē dažādām precēm un pakalpojumiem. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri apgrozījums par aptuveni 2% mazāks – kritums gan pārtikas, gan nepārtikas segmentā.

Savukārt, ja salīdzina dinamiku ar pērno gadu, redzams, ka novembris ir ar nelielu, bet tik un tā – plusa zīmi. Liela atšķirība no pirmās ārkārtējās situācijas pavasarī.

"Mazumtirdzniecība pirmajā vilnī uzrādīja daudz lielākas iedzīvotāju bailes. Lielākajā kritumā brīdī bija aptuveni 9% kritums, savukārt izaugsmes posmā tā elastība bija liela. Redzējām pat 6% kāpumu šogad. Kopumā gadā mazumtirdzniecība īstenībā būs uzrādījusi ļoti labus rezultātus," saka "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Novembrī pamatā vairāk tērēts tām lietām, ko var patērēt, sēžot mājās. Piemēram, mājsaimniecības elektroierīču tirdzniecībā ļoti liels kāpums, iespējams, Ziemassvētku dāvanām. Tāpat pieaugums farmācijas preču tirdzniecībā, savukārt spējš kritums – pārdošanā stendos un tirgos, kā arī apģērbu un ādas izstrādājumu segmentā. Ja jāsēž mājās, kurpes dilst mazāk.

Kā norāda lielākie mazumtirgotāji, iedzīvotāju paradumi ir krasi mainījušies – uz veikalu dodas krietni retāk, taču vienā reizē pērk vairāk, vienlaikus rūpīgāk izvērtējot tēriņu nepieciešamību. Tāpat iedzīvotāji vairāk sākuši gatavot mājās.

"Pieaugušas tādas preču kategorijas kā graudaugi, garšvielas, eļļas. Tāpat arvien vairāk cilvēku sāk pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Cilvēki ikdienā izvēlas vairāk liesu gaļu, absolūts līderis ir vistas gaļa. Cilvēki arī aizvien vairāk dod priekšroku vietējiem dārzeņiem," stāsta "Rimi Latvia" vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova.

Ļoti liels pieaugums tirdzniecībai internetā. Decembrī īpaši zīmīgs bija periods, kad stājās spēkā preču pārdošanas ierobežojumi.

"Tika radīts aizliegtā augļa efekts. Cilvēki steidza uz veikaliem piektdienā un pirmdienā ievērojami vairāk nekā ierasts, pērkot preces no aizliegto [preču] saraksta." Kā norāda "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule, jaunie paradumi gan neatsvērs sagaidāmo apgrozījuma kritumu veikalos decembrī, kas varētu pietuvoties pat 10%.

Vienlaikus mazumtirgotāji atgādina arī šajā svētku nedēļā iepirkties atbildīgi – uz veikalu doties vienatnē, ar jau sagatavotu sarakstu, sekot līdzi piesardzības prasībām.