Ašeradens norāda, ka 2023. gada sākumā, visticamāk, būs spēkā tehniskais valsts budžets

Tehnisko budžetu veidotu gan ar pērn pieņemto vidēja termiņa budžeta likumu tolaik izveidotais 2023. gada vidēja termiņa budžets, gan arī papildu izdevumi, kas tiktu piešķirti vienošanās īstenošanai par pedagogu atalgojuma pieaugumu, ukraiņu bēgļu atbalstam un, iespējams, kādām citām neatliekamām vajadzībām, kuras vēl tiks izvērtētas, skaidroja Ašeradens.

Paredzēts, ka tehniskais budžets tiks noteikts ar finanšu ministra rīkojumu, atzīmēja JV politiķis.

Ašeradens norādīja, ka nākamā valdība pēc apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023. gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.

Kā iepriekš līdzīgi informēja Finanšu ministrijā (FM), tiek strādāts pie risinājumiem, lai nodrošinātu to, kam jāstājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, piemēram, grozījumos Darba likumā paredzētais minimālās algas kāpums līdz 620 eiro.

Arī FM pārstāvji uzsvēra, ka jaunās valdības pirmais uzdevums pēc tās apstiprināšanas būs 2023. gada valsts budžeta sagatavošana.

Likums par budžeta un finanšu vadību nosaka, ka parasti budžets Saeimai ir jāiesniedz līdz 15. oktobrim, savukārt pēc Saeimas vēlēšanām ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas.

Pašlaik ir spēkā Saeima 2021. gada nogalē pieņemtais likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam. Saskaņā ar šo likumu valsts budžeta ieņēmumi 2023. gadā plānoti 12 miljardu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka pašlaik notiek topošās valdības deklarācijas izstrāde, lai mēģinātu virzīties tālāk ar JV, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības koalīcijas izveidi.