Attīrīt pilsētas gaisu ar vecā saules panelī augošām sūnām. Neparasta latviešu studentu ideja plūc laurus

Vai arī tu esi kādreiz staigājis pa pilsētu un domājis par to, cik netīru gaisu elpo? Nē, neesi? Tad varbūt tagad ir vērts par to aizdomāties, jo patiesībā tā ir liela problēma mūsdienās. Īpaši pilsētvidē, kur pieaug gan cilvēku skaits, gan automašīnu izmeši un cits piesārņojums.

Inovācija "MossHub" ir atradusi risinājumu šai problēmai, un ar pilnu joni dodas pretī gaisa attīrīšanas sistēmas īstenošanai dabai draudzīgā veidā. Trīs hakatoni un trīs uzvaras – tāda ir šī projekta atzinību bilance. Ideja ieguvusi daudz atzinību un cerību uz reālu pilnveidošanu pilsētvidē.

Nesenākā uzvara gūta RTU organizētajā būvniecības inovāciju hakatonā "BIMHack". Par to lasi šeit. 

Tiesa, šis nav pirmais "MossHub" uzvarētais hakatons. Divu nedēļu laikā viņi ir piedalījušies trīs hakatonos un visos ieguvuši pirmo vietu un galveno balvu. Tieši "BimHack" hakatons palīdzējis komandai izstrādāt displeja tehnoloģijas konstrukciju, attīstīt ideju ar būvniecībā saistītiem jautājumiem.

Gaisa glābējs – sūnas

Šī gada "BIMHack" uzvarētāji "MossHub" izcēlās ar savu radīto ekotehnoloģiju, kur viņi pilsētu pašvaldībām un uzņēmumiem, kas saskaras ar sliktu gaisa kvalitāti, piedāvā sūnu radītu sienu. Šī siena absorbētu ogļskābo gāzi, uzņemtu piesārņojumu un fotosintēzes ceļā to pārvērstu skābeklī. Sūnas skābekli ražo visu gadu, ar savu virsmu uzņemtu arī citus piesārņojumus, piemēram, putekļus. Tās piemērotas augšanai mērenos klimata apstākļos un ražo skābekli visu gadu.

Inovācija barotos no piesārņojuma, mērītu gaisa kvalitāti, un tā visa rezultātā atpakaļ dotu pilnīgi svaigu gaisu.

Studentu komanda ir atradusi sūnu veidus, kas ir piemēroti dzīvei pilsētvidē. Tiks audzētas tādas kā sūnu flīzes. Tās izaug trīs mēnešu laikā. Bāzei izmanto mikroaļģes, kas arī ir bioaktīvs augsnes uzlabotāju, uz kā pamata audzē sūnas. Gatavās sūnu flīzes tiktu izvietotas lielos displejos, kuru pamatā būtu nolietoti saules paneļi.

Komanda akcentēja, ka, salīdzinot ar kokiem, sūnu augšanas ilgums ir trīs mēneši, bet koku 20-30 gadi. "MossHub" hakatonā īpaši pievērsās gaisa piesārņojumam.

"Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem 99% cilvēku elpo gaisu, kā piesārņojuma līmenis pārsniedz PVO vadlīnijās noteikto." Viņi uzsvēra, ka urbanizācija attīstās, ar ko cilvēku skaits, kas ir pakļauts sliktai gaisa kvalitātei, arī pieaug. "MussHub" mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti un būt daļai no ilgtspējīgas pilsētas izveides. Komandas inovāciju var aplūkot šeit.

Kā sarunā ar "tv3.lv" stāsta "MossHub" dalībniece Juta Kārkliņa, sākums visam bijis maģistra darbs Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes ekotehnoloģiju programmā. Šajā universitātē veikuši dažādus pētījumus par gaisa kvalitātes uzlabošanu un nonākuši pie "MossHub" idejas par sūnu sienu.

Ideja aizrauj un attīstās

Būtiski piebilst, ka pētījumu dalībnieki sāka veidot tikai nesen, oktobrī. Pašlaik projekts attīstījies tik tālu, ka ne tikai pati Liepājas Universitāte sniegusi lielu atbalstu un finansējumu attīstībā, piešķirot siltumnīcu sūnu audzēšanai un augstas veiktspējas datorus modelēšanai, bet arī Rīgas pašvaldība ir piekritusi pilotēt to savā pilsētā.

Inovāciju kustības "VEFRESH" veidotajā pilsētvides mobilitātes hakatonā "MossHub" ieguva pirmo vietu un 3000 eiro balvu, kā arī iespēju izmantot viņu laboratorijas telpas. Savukārt "Rīgas meži" noslēguši sadarbību ar jaunās idejas dalībniekiem. Arī turpmāk ir cerība uz citām sadarbībām gan ar Latvijas pašvaldībām, gan pilsētām ārzemēs.

Kā stāsta Kārkliņa, lai varētu projektu pilotēt, pavisam ir vajadzīgi 15000 eiro, no kuriem pašlaik iegūti 6500 eiro. Projektā ietilptu divu veidu sūnu sienas – brīvi stāvošās un pārvietojamās, kā arī pie māju fasādēm piestiprinātās.
Uzņēmīgie jaunieši iepriekšējā hakatonā izstrādāja savu pirmo fizisko, brīvi stāvošo sūnu sienas prototipu, bet "BimHack" bija iespēja izveidot digitālo maketu, kas attēloja pie māju fasādēm piestiprināto sūnu sienas modeli.

Taujāta, cik daudz šādu sūnu sienu būtu nepieciešams, dalībniece skaidro, ka tas atkarīgs no mērķa un apkārtējiem faktoriem. Tomēr tieši šis risinājums būtu lokālam izvietojumam, piemēram, pie bērnu laukumiņa, kas spētu attīrīt gaisu 20-30 kvadrātmetru rādiusā. Tam būtu vajadzīgs 25 kvadrātmetru liels displejs.

Ne tikai tīrs gaiss, bet arī jauna dzīve panelim

Juta stāsta, ka galvenā inovācija, ar ko viņu projekts atšķiras no citām sūnu veidotām sienām, ir tas, ka izmanto nolietotus saules paneļus. "Vācijā un Nīderlandē saules paneļi ir jau ierasta lieta. Tiem ir savi atkritumu poligoni, kur tos atstāt. Latvijā, protams, saules paneļi ir vēl jaunums, tomēr arī mums ir poligoni, kur nodod, piemēram, bojātos. "Eco Baltia vide" ir uzņēmums, ar ko mēs sadarbojamies un kur iegūstam šos izmantotos vai bojātos saules paneļus," skaidro Kārkliņa.

Viens no "MossHub" mērķiem ir veicināt pēc iespējas mazāku emisiju daudzumu, izvietojot savus paneļus pilsētvidē un uzlabojot gaisa kvalitāti.

Protams, sākotnēji tos plānots izvietot Latvijas teritorijas robežās, tomēr Juta atzīst, ka tos iespējams arī izvietot Eiropā, kur ir mērenā klimata josla. Nākamais solis inovācijas attīstībā būtu sūnu audzēšana, displeja uzbūve un biznesa plāna izstrāde.

Projekta dalībnieki paši ir no Ādažu novada, bet izvēli studēt Liepājas Universitātē tālu no mājām skaidro ar to, ka tur bijusi pieejama vienīgā tāda veida piemērota studiju programma.

Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes ekotehnoloģiju programmas vadītāja Lilita Ābele "tv3.lv" stāsta, ka šajā studiju gadā atrodami tiešām īpaši un inovācijām bagāti studentu projekti. Arī "MossHub" saņēmis Liepājas Universitātes atbalstu un stipendiju projekta finansējumam. Kā arī dalībnieki varēs doties uz Reikjavīku, Islandē, lai apgūtu aprites ekonomikas kursu un pilnveidotu savas zināšanas.

"Liepājas Universitāte ne tikai atbalsta ar finansējumu, bet arī ar augstas veiktspējas datoriem, kuros var modelēt gaisa piesārņojuma izplatīšanos gaisā. Ar datoru palīdzību var noskaidrot, kas ir tās vietas, kur nepieciešams, un ir vērts izvietot sūnu paneļus. Siltumnīca sūnu audzēšanai arī ir piešķirta, tomēr pavasarī komandai vajadzēs plašākas telpas to audzēšanai. Ar Liepājas pašvaldību vēl noris sarunas, tomēr domāju, ka arī tur būs sadarbība," pastāstīja Ābele.

Jau minētajā hakatonā "BIMHack" šogad piedalījās 12 komandas, un šajā konkurencē pārliecinoši pirmo vietu izcīnīja "MossHub".

"Šogad bija ļoti labas idejas. Dalībnieki bija nopietni sagatavojušies. Protams, risinājumi bija dažādos līmeņos – dažiem tikai pašā sākumā, testēšanas režīmā, citiem jau gatavi, pārbaudīti. Ļoti dažādi. Iesaku nākamo gadu dalībniekiem turpināt atrast būtiskākās problēmas būvniecības nozarē, tās vienmēr būs aktuālas. Atrast dažādus risinājumus, kas palīdzētu cilvēkiem," taujāts par dalībnieku veikumu, portālam "tv3.lv" pastāstīja Jānis Berķis, hakatona "BIMHack" žūrijas loceklis, Būvniecības industrijas Digitalizācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Ieraksts no noslēguma pasākuma