Banku sektora remonts: koalīcijā dalās viedokļi par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Pērnā gada novembrī Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas saīsina Latvijas Bankas vadības pilnvaru termiņu. Vienlaikus tika uzdots valdībai līdz šā gada oktobra beigām sagatavot un iesniegt parlamentā likumprojektu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu centrālajai bankai.

Deputāti arī bija pasūtījuši valdībai izvērtējumu par komerciestāžu uzrauga pievienošanu Latvijas Bankai. Savā ziņā tā būtu atgriešanās pie teju 20 gadu vecas kārtības. Ņemot vērā nozares tendences, FKTK tika izveidota 2001. gada jūlijā, pārņemot no Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzību, kā arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un citas funkcijas.

Šodien ar apvienošanas izvērtējumu iepazinās Saeimas atbildīgā komisijā. Identificēti gan ieguvumi, gan risks. Pozitīvi izcelta iespēja veicināt finanšu stabilitāti, apvienojot prātus veiksmīgākai sadarbībai, informācijas apmaiņai un vispusīgākam skatījumam uz nozari. Nedaudz arī tiktu ietaupīts. Savukārt riska sadaļā akcentēta ietekmes koncentrācija vienuviet, kā arī potenciāls interešu konflikts starp monetāro politiku, makrouzraudzību un mikrouzraudzību.

"Pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Starptautiskajā praksē nav vienotas pieejas – finanšu sektora uzraudzība lielā mērā koncentrēta centrālo banku pārziņā 11 no 19 eiro zonas dalībvalstīm. Amatpersonas akcentē, ka risks esot vadāms, taču pēkšņi skepsi sāka paust ne tikai opozīcijas, bet arī koalīcijas deputāti.

"Man nav skaidrs – šādā laikā pēkšņi kaut ko pamainīt. Tāds Putina variants, mainīsim konstitūciju un būs daudz labāk. Vācijā nav labāk, Francijā nav labāk, Somijā nav labāk, Igaunijā nav labāk. Viņi ir muļķi, ja? Latviešu kamikadzes tagad sāks kaut ko baigi mainīt," norāda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

"Mēs, protams, vēl ļoti cītīgi vērtēsim no JKP puses. Vēl viss līdz galam nepārliecina, es pateikšu godīgi," Saeimas sēdē norādīja parlamentārietis Gatis Eglītis (JKP).

Pēc būtības deputāti runāja tā, it kā pati Saeima pērnruden nebūtu jau balsojusi par šo institūciju apvienojamību. Kāpēc šāda absurda situācija – sākumā lemt, ka vajadzētu apvienot, tikai tad vērtēt, līdz galam skaidrs nav.

"Es vēl vienreiz varbūt atgādināšu to fonu. Latvijas Bankai sarežģīti laiki, FKTK sarežģīti laiki. Sabiedrībā valda zināms pieprasījums," uzsvēra Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP).

Deputātu bažas visai nemierīgu darīja Latvijas Bankas vadītāju, kurš brīdināja, ka līdz ar FKTK pievienošanu paredzēts virzīt arī bankas pārvaldības reformu. Ņemot ērā, ka likumprojekts jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku, pēdējā brīdī vienu daļu vienkārši izmest ārā nevar.

"Es nekādā veidā nesaku, kas jums ir jādara, bet, ja jūs maināt viedokli, tad mums ir pavisam citi termiņi," pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Sagaidāms, ka politiķi šo jautājumu apspriedīs koalīcijas padomē. Premjers gan joprojām ir pārliecināts par partneru atbalstu.