Latvijā pērn novērots liels investīciju pieplūdums
Turpinās labas ziņas par Latvijas ekonomiku. Vienu brīdi šķita, ka ārvalstu investori Latvijai met līkumu, bet jaunākā statistika rāda, ka pagājušā gada deviņos mēnešos ieguldītās naudas apjoms pārsniedzis 700 miljonus eiro, un šajā ziņā Latvija apsteigusi Lietuvu un Igauniju.
Gēnu inženierijas laboratorija, gaisa filtru rūpnīca un daudzi jauni iepirkšanās centri – tik dažādos projektos pagājušogad investīcijas Latvijā pieteikuši ārvalstu uzņēmumi.
Patīkamā investīciju statistika pagājušogad daļēji skaidrojama ar vērienīgiem, bet ne pārlieku inovatīviem lielveikalu celtniecības projektiem – mēbeļu lieltirgotāja IKEA ienākšana Latvijā, Lietuvas iepirkšanās centru tīkla "Akropole" tapšana Rīgā un citiem. Tomēr netrūkst arī projektu ar zinātni un ražošanu saistītās jomās.
Ļoti ambiciozi investīciju plāni ir, piemēram, uzņēmumam "Dinair", kas ražo gaisa filtrus. Ieguldot aptuveni 10 miljonus eiro, tas dažos gados plāno vairāk nekā dubultot darbinieku skaitu.
Uzņēmums ražo gaisa filtrus gan Skandināvijas un Rietumeiropas, gan austrumu tirgiem. Tos izmanto gan lielveikalu, gan slimnīcu ventilācijas sistēmās, gan elektroprecēs kā putekļsūcēji, gan, piemēram, vilcienos un rūpnīcās. "Dinair" ražotne Latvijā atvērta pirms 12 gadiem.
Šodien uzņēmumā tiek nodarbināti 194 darbinieki, un tuvāko divu gadu laikā mēs plānojam ap 300 darbiniekiem. Ja skatīšos vēl tālāk, es neizslēdzu, ka pēc vēl kādiem pieciem būs visi 500. Mūsu skandināvu klienti ir ļoti tuvu, mūsu Rietumeiropas klienti ir ļoti tuvu mums, kā arī NVS valstu tirgi – mēs esam tieši pa vidu gan uz Rietumiem, gan austrumiem.
Ambiciozus plānus izvērsties Latvijā pieteicis Pekinas Genomikas institūts – pasaulē lielākā gēnu sekvencēšanas organizācija. 1999. gadā dibinātais institūts šobrīd nodarbina 5000 zinātnieku, kuri pēta gēnu inženierijas iespējas veselības aprūpē, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās jomās. Latvijā tas jau šovasar plāno atvērt pētniecības centru ar darba vietām 15 zinātniekiem, bet mazliet tālākā nākotnē plānots celt arī gēnu sekvencēšanas iekārtu ražotni, kas varētu nodarbināt 100 cilvēkus.
Mēs nedarbojamies kādā tradicionālā jomā, bet gan strādājam pie nākamās paaudzes biotehnoloģijām. Tās ir kas jauns ne tikai cilvēkiem, bet arī valdībām. Tas reizēm rada grūtības. Latvijas valdība mūs pārliecināja, ka ir ļoti atvērta jaunāko tehnoloģiju ieviešanai un ir ieinteresēta radīt ko pavisam jaunu, nekonvencionālu.
Sākotnējās investīcijas 2000 kvadrātmetrus lielas laboratorijas izbūvei Kleistos bijušas plānotas četru miljonu eiro apmērā, bet šobrīd plāni kļuvuši vēl ambiciozāki – ja bizness būs veiksmīgs, tas varētu kalpot kā pamats jaunam dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parkam. Jāpiebilst, ka Ķīnas investori iepriekš plānoja Austrumeiropas pārstāvniecību veidot nevis Latvijā, bet Polijā vai Ungārijā. Latvijas amatpersonas viņus vilinājušas vairākus gadus.
Ar ārvalstu investoriem ir jāmāk sarunāt. Ne jau tādā iztapīgā gaisotnē, bet konstruktīvā. Jo visās valstīs ir kādas problēmas. Ja viņi redz, ka jūs nevis viņas aizmelojat prom un noliedzat, bet kopā palīdzat atrisināt, tad jūs patīkat.
Viņš gan norāda, ka Latvijā joprojām ir stipri mazāk investīciju uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji Eiropā. Tur vidējais rādītājs ir 24% no IKP uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā – tikai 6%. Reālos skaitļos kopš neatkarības atgūšanas Latvijā investori ieguldījuši 14 miljardus eiro. Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos vien – 710 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
