Latvija šobrīd atrodas zemākajā punktā kopš krīzes gadiem, pauž Latvijas Bankas vadītājs

Tautsaimniecības attīstības tempi šogad nokrituši līdz zemākajam līmenim kopš ekonomikas krīzes gadiem. Latvijas Banka iekšzemes kopprodukta prognozi samazinājusi līdz procentam un neizslēdz – stagnācija var turpināties.

Ilmārs Rimšēvičs norāda, – mēs tuvojamies kritiskajam punktam, kad varētu zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm un Latvijas tautsaimniecība varētu nonākt ļoti zemā izaugsmes punktā, ko ekonomisti dēvē par iegrimšanu vidējo ienākumu slazdā bez iespējām nākotnē uzlabot labklājību.

Stagnācija esot novērojam daudzās nozīmīgās jomās – investīcijas samazinās, eksports buksē, kreditēšana saglabājas zemā līmenī. Liela problēma biznesa vidē ir nenoteiktība, ko pastiprina arī haoss ar mikrouzņēmuma nodokli.

Latvijas Banka asi kritizē Pasaules Bankas pētījumu, kas piedāvā ieviest progresīvo ienākumu nodokli. Ārvalstu ekspertu darbam, par kuru samaksāti 300 tūkstoši eiro, Rimšēvičs veltīja pat nicīgus vārdus.

Taču Latvijas ekonomikā novērojams paradokss, ko grūti izskaidrot pat Latvijas Bankas prezidentam. Proti, par spīti ekonomikas tempu kritumam, valsts budžeta ieņēmumi nesarūk, bet pat mazliet pārsniedz plānoto.

Šis paradokss Saeimas deputātiem budžeta pieņemšanas laikā ļāva pa labi un kreisi bārstīties ar nodokļu maksātāju naudu, par ko tie nejutās vainīgi.

Skatoties uz nākamo gadu, ekonomikas izaugsme galvenokārt būšot atkarīga no Eiropas struktūrfondu naudas apguves. Kavēšanās ar to pašlaik tautsaimniecībai ir norāvusi stopkrānu.