Ostas sāk izjust ES sankcijas pret Krieviju; parādījušies arī pirmie draudi par iespējamām pretsankcijām

Šobrīd visvairāk cieš Latvijas otra lielākā osta – Ventspils. Jau pērn tai par 21% samazinājies pārkrauto ogļu apjoms.

Ventspils osta vidēji mēnesī zaudē pusmiljons eiro, jo sankcijas trāpījušas akmeņogļu piegādātājam – Krievijas uzņēmumam Uralvagonzavod, kas ražo arī tankus.

Vienlaikus Satiksmes ministrija joprojām nezina, vai un kā Krievija varētu reaģēt uz Eiropas Savienības sankcijām, kas turpina pastiprināties, tā liecina sagatavotais ziņojums, kura skatīšanu valdība šodien gan pārcēla par nedēļu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss:

Šobrīd es neredzu nekādus būtiskus kritumus, kas būtu saistīti ar sankcijām…. Nekādas indikācijas šobrīd, ka būtu kādi būtiski kritumi, vai lieli uzņēmumi būtu pārvirzījuši kravas uz Krievijas ostām, nav, un es ceru, ka mēs šogad dzelzceļā un ostu apgrozījums būs tuvu pagājušam gadam, un nebūs šis 20% kritums kā iepriekš prognozēts. Bet nu ceram, ja nenotiks kādi dramatiski notikumi.

Ministrija paredz, ka gadījumā, ja Krievijas valsts rīkosies, tad primāri Latvija var zaudēt ogļu un naftas produktu kravas, tātad tie ir vairāk nekā 60% kravu ostās un ap 70% kravu pa dzelzceļu.

Latvijas dzelzceļa pārstāvis Māris Ozols LNT ziņām gan atzina, ka uzņēmums šobrīd tiešā veidā vēl neizjūt sankciju ietekmi un strādā pie tā, lai prognozētais apgrozījuma kritums par 20%tiem nepiepildītos. Draudus atņemt 22% naftas produktu plūsmas un atstāt sausu vienīgo naftas produktu cauruļvadu izteikusi Krievijas kompānija Transneft, kurai netieši pieder trešdaļa Latvijas cauruļvadu īpašniecē LatRosTrans.

Eksperti jau iepriekš aplēsuši, ka ja Krievija apturēs vai būtiski ierobežos kravu pārvadājumus caur Latviju, mūsu valsts ekonomika riskē zaudēt miljardu eiro.