Pāces "Vilnas fabrika" – vieta, kur vilnas maisi pārtop par košu dziju

Pāces vilnas fabrikā tiek iedarbināta vilnas mazgājamā mašīna. Tā drīz svinēs savu 100. dzimšanas dienu. "Te ir redzams, Vācijā ražota. 1928. gadā. Tad arī nogādāta uz šejieni. Vilna tiek šķirota ar rokām, mēsli utt., un mēs ievērojam striktu temperatūru, pie kurām sāk šķīst lanolīns," stāsta Pāces "Vilnas fabrikas" saimnieks Dins Derkevics.

Pati vilnas fabrika darbojas jau no 19. gadsimta, un tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur uz vietas tiek veikts viss vilnas pārstrādes process. Turklāt katrā pārstādes solī klāt ir cilvēks, tāpēc, kā smejas dzirnavu īpašnieks Dins, dzijas kamolos ir gabaliņš no darbinieku dvēseles.

Vilnas pārstrāde ir garš un ilgs process – pirmie soļi ir vilnas mazgāšana, žāvēšana un plucināšana. Tad tā top pār jēldziju. "Vienā galā liekam iekšā vilnu, otrā galā mēs jau saņemam jēldzijas diegu. Tad tālāk no jēldzijas mēs uznākam augšā līdz vērpjamai mašīnai," par vilnas tapšanas gaitu stāsta fabrikas saimnieks. "Senos laikos pie ratiņa sēdēja omīte un vērpa, lai būtu dzija. Aiz muguras 240 omītes, kas vērpj vienu lielu ratiņu."

Pēc tam dzija tiek krāsota, izmantojot slepenu, pašu izgudrotu metodi un tad jau tā nonāk pie pircējiem. Tagad Dins, kurš fabriku mantoja no tēva, par vilnas pārstrādi stāsta aizrautīgi, taču tā nav bijis vienmēr: "Jo sākumā man tas nelikās tik interesanti. Mazliet traģiski tajā momentā sanāca, jo man tēvs nomira un bija jādomā, ko darīt ar šo vietu. Vienkārši tur bija jāpieņem lēmums – vai sākt darīt un izkustināt viņu, vai aizvērt ciet un būtu vēl viens melns punkts kartē, kur kādreiz kaut kas ir bijis."

Un izdarīts ir daudz – attīstīts eksports, sākta segu un spilvenu ražošana un ciemos uzņemts pat Valsts prezidents. "Mērķi un idejas ir ļoti daudz, ko varētu pilnveidot un darīt, bet es uzskatu tā – runāt par to, kas vēl nav izdarīts, nav interesanti," rezumē Pāces "Vilnas fabrikas" saimnieks.