Radušās šaubas par izšķērdību maksājot "krīzes pabalstu" piensaimniekiem

Taču daži ekonomisti brīdina, valsts atbalsta sniegšana  kropļo konkurenci un mazina uzņēmēju vēlmi domāt par riskiem nākotnē. Turklāt tagad atklājas, ka, piemēram, pērn krīzes pabalsts izmaksāts piensaimniekiem, kuri gadu pabeiguši ir pus miljona peļņu.

Lai arī valdībā diskusija gaidāma tikai nākamnedēļ, lēmums atbalstīt grūtības nonākušos šprotu ražotājus politiski jau pieņemts. Argumenti dzirdami dažādi, tostarp par  zivju kūpināšanas 140 gadus ilgajam tradīcijām.

Zivsaimnieki varēs pretendēt uz nodokļu brīvdienām. Tomēr tieši kuriem uzņēmumiem  nodokļus iesaldēs un cik liela mērā un vai tie labajos laikos būs  jāatmaksā,  skaidrības ir mazāk.

Ekonomisti gan ir skeptiski par  valsts atbalstu konkrētiem uzņēmumiem.

Latvijā nekad nav izvērtēta valsts atbalsta lietderība. Piemērs tam ir tā sauktā piena krīze.  Pērn no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piensaimnieki saņēma 14 miljonus eiro. Summas iespaidīgas – Par katru gotiņu kontā ieripoja no 40 līdz 70 eiro.

Tomēr, kā liecina  avīžu virsraksti, tagad izrādās, ka daudzi piensaimnieki cauri krīzei izgājuši kā caur sviestu. Piemēram, Latvijas parauga saimniecība  Viesītes novadā Kalna Dambrāni, pērn nopelnīja 559 tūkstošu eiro ar tikai 2,5 miljonu apgrozījumu. No nodokļu maksātāju kabatas  krīzes pabalstā saimniecība pērn saņēmusi 65 tūkstošu eiro. Sazvanīta Kalna Dambrānu saimniece gan precīzu summu neatminas.

Kā liecina Zemnieku saeimas preses relīze vēl pērn septembrī, Tirumnice brīdināja, ka piena iepirkuma cenai samazinoties zem pašizmaksas, ganāmpulks varētu pārdot, bet piena lopkopības saimniecību likvidēt.  Strādājot ar mīnusiem, viņa nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku. Eksperti atzīst, ka pret valsts atbalsta sniegšanu konkrētiem uzņēmumiem, Latvijā būtu jākļūst skeptiskākiem.

Zemkopības ministrs  lauksaimniekus, kuri jau tāpat saņem lielas subsīdijas, mierina, ka krīzes situācijā valsts viņiem arī turpmāk nāks talkā.

Ka liecina novērojumi, Latvijā pēdējā krīzē neesot bankrotējusi neviena saimniecība, kamēr Rietumeiropā tādas esot bijušas daudzas, bet izdzīvojušās palikušas tikai stiprākas.