Briest piensaimnieku krīze. Naudas nozarei pietiks tikai vēl 2‑3 mēnešiem, atzīst zemnieki

Piena krīze šobrīd vērojama daudzviet Eiropā, taču Latvija ir viena no tām valstīm, kas to izjūt visvairāk. Piena kvotu atcelšana sakrita ar Krievijas embargo pārtikas produktiem. Vēl ir trešais aspekts, kas pastāv vairāk nekā desmit gadu – platībmaksājumi Latvijā un vecajās Eiropas Savienības valstīs atšķiras vairākkārt. To Latvijas piensaimnieki sacīja iepriekšējā piena krīzē 2009. gadā un saka joprojām.

To valdība šodien arī izdarīja, nozarei atvēlot nedaudz virs sešiem miljoniem eiro. Daudziem tas ļaus nokārtot saistības pret bankām un norēķināties ar minerālmēslu piegādātājiem. Manāms piena cenu kāpums, kas šobrīd noslīdējušas līdz 18 centiem par litru, nav gaidāms.

Ir vasara – tas nozīmē, ka govis var laist ganībās, ietaupot izdevumus par barību. No otras puses – vasarā pieaug arī izslaukums. Zemnieki saka, ka šīs naudas pietiks tikai diviem trim mēnešiem, savukārt premjers paziņojis, ka šogad vairāk netiks piešķirts.

Atsevišķu uzņēmumu mēģinājumi iekarot Ķīnas un Centrāleiropas valstu tirgus notiek, taču ne tādus apjomos, lai varētu runāt par būtisku atspaidu. Kā sāpīgu, taču risinājumu ministrs saredz piena fermu pārveidi par gaļas lopu ražotnēm.

Skeptisks par šādu risinājumu ir lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas pārstāvis. Pārorientēties uz citu nozari vēl ir iespējams, taču ļoti reti ir tie gadījumi, kad, situācijai uzlabojoties, cilvēki atgriežas pie piena. Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk piena nozarei būs nepieciešams ievadīt atkārtotas finanšu injekcijas. Vai tas tiks darīts arī, ja līdzīgi lūgumu sekos arī no citām nozarēm, zemkopības ministrs atbildēja noliedzoši.

Zivju ražotājiem ar jaunu tirgu noietu veicoties labāk, graudaudzētāji cenu kritumu kompensējot ar labām ražām, savukārt cūkkopībā šobrīd vērojams produkcijas cenu kāpums.

Video