"Conexus" vadītājs: Skultes terminālis nav tiešā veidā drošības investīcija
Ņemot vērā sarukušo dabasgāzes patēriņu un jaunā piegādes punkta Somijā – Inko – darba sākšanu, Skultes sašķidrinātās gāzes terminālis uzskatāms par komerciālu, nevis drošības projektu, otrdien, 17. janvārī, Saeimā pauda gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" vadītājs Uldis Bariss.
Aizvien neskaidrā situācija ap Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, jauns piegādes punkts reģionā Inko, Somijā, kas 17. janvārī sāka darbu, un nesenais sprādziens Lietuvas gāzesvadā, pa kuru šo resursu piegādā uz Latviju. Ņemot vērā daudzos jautājumos, Saeimas Klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti uz sēdi aicināja Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" vadītāju.
"Conexus Baltic Grid" vadītājs klāstīja, ka ātrā sprādziena seku novēršana Lietuvā un nepārtrauktā apgāde apliecina reģiona gāzes sistēmas noturību pret šādām skādēm.
"Conexus" arī apkopojis dabasgāzes patēriņa tendences reģionā. Tajās vērojams pamatīgs kritums, ko izraisīja augstās cenas un bažas par resursa pietiekamību. Lielākā daļa ietaupījuma uzņēmumu sektorā, piemēram, Latvijā krietni mazāk darbināja termoelektrocentrāles, ko kurina ar gāzi. Savukārt tas, ka tagad reģionā ir divi lieli termināļi, jau nozīmē, ka nākotnes perspektīvas ir krietni labākas nekā vēl pirms pusgada. Tas arī liek citādi uzlūkot Skultes termināli.
"No apgādes drošības viedokļa pie pašreizējā patēriņa, ne tikai pie 2022., bet arī pie 2021. gada patēriņa, mēs redzam, gan Latvija, gan reģions ar gāzi ir nodrošināti. Līdz ar to, mūsuprāt, Skulte nav tiešā veidā drošības investīcija, bet kā komercprojekts."
"Conexus" vadītājs gan piebilda, ka kopējā sistēma tikai iegūtu, ja šādu projektu uz privātas iniciatīvas pamata attīstītu. Tieši par Skultes termināli apakškomisijā bija lielākās diskusijas – vai Latvija var būt vienīgā valsts reģionā bez saviem tiešiem gāzes piegādes punktiem.
"Ir jāmeklē veidi un jādiskutē par to, kādā veidā arī Latvijā tiek veidoti pieslēgumi, kur var piegādāt sašķidrinātās dabasgāzes kravas. Gāze mums būs nepieciešama, lai ražotu elektroenerģiju un siltumu."
"Kā tas sanāk? Ilgtermiņā drošības pēc īsteno privāts investors? Tad jau tam vajadzētu būt valstiskam projektam. Varbūt privātais negribēs mums pārdot gāzi," komisijas sēdē sprieda Saeimas deputāts Kaspars Melnis (ZZS).
"120 īpašumu. Arī tas būtu jāņem vērā šajos aprēķinos, ja tālāk tiek virzīta šā projekta ideja. Kāda būs kompensācija šiem iedzīvotājiem, kādi būs ierobežojumi. Un, protams, piektdienas satraucošie Lietuvas notikumi," uzmanību vērsa Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Dace Kolesnikova.
Deputāti "Conexus" vadītāju arī iztaujāja par to, vai pastāv risks, ka Inčukalna gāzes krātuvi neizdodas piepildīt līdz nākamajai apkurei sezonai? Šāds risks patlaban esot minimāls.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
