Darba devējiem ir skaidra recepte algu celšanai. Tam vajag dzirdīgas ausis valdībā

Šā gada jūlijā banka "’Citadele’’ sadarbībā ar pētījumu aģentūru "’Norstat’’ veikusi aptauju – cik daudz Latvijas iedzīvotāju saņēmuši algas pielikumu, lai kompensētu inflācijas dēļ augošo dzīves dārdzību. 16% aptaujāto algas pielikumu saņēmuši, bet 3% vēl tikai grasās tādu lūgt. Piemaksas biežāk saņēmuši vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem ar ikmēneša atalgojumu robežās no 1251 līdz 1500 eiro.

Lielais vairums jeb 63% respondentu šogad nav saņēmuši algas pielikumu, un biežāk šādās situācijās nonākušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Visbiežāk algas pielikumi nav saņemti Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, un tas aktuālāk bijis pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbiniekiem, kā arī nekvalificētiem strādniekiem.

Savukārt aptuveni 6% aptaujāto norāda, ka nav lūguši algas pielikumu, jo zina, ka tas nav iespējams, kamēr 1% aptaujāto atklāj, ka nevar saņemties palūgt algas pielikumu. Aktuālākā šī problēma ir sievietēm vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuras strādā pakalpojumu vai tirdzniecības sektorā. Tikmēr 5% respondentu atzinuši, ka ir paši sev priekšnieki un attiecīgi algu var regulēt pēc savām vēlmēm.

Darba devēji var nonākt ļoti sarežģītā situācijā

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš "’tv3.lv’’ stāsta – inflācijas pieaugums ir pilnīgi visās produktu izmaksas kategorijās, līdz ar to darba ņēmēju izdevumi palielinās, un attiecīgi rodas pieprasījums pēc lielākām algām. Taču ekonomisko spriedzi izjūt kā darbinieki, tā arī darba devēji.

"’Šobrīd valsts ar mērķētiem un mazāk mērķētiem atbalsta pasākumiem cenšas palīdzēt, mazinot inflācijas radīto spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem. Bet, lai darba devējs varētu darīt to pašu, ir jābūt fiziskais iespējai izmaksāt lielākas algas. (..) Pavisam noteikti var teikt, ka lielai daļai nozaru resursu izmaksu kāpums ir būtisks, it īpaši nozarēs, kas ir energoresursu ietilpīgas,’’ norāda Pumpiņš.

Ja darba devēju izdevumu apjoms par resursiem pieaug straujāk nekā tirgus atļauj "’ielikt’’ produkcijas vai pakalpojuma gala cenā, iespējas paaugstināt atalgojumu var būt ļoti ierobežotas. Var arī rasties pretēja situācija, kur, lai uzņēmums varētu turpināt darbu un nebankrotētu, vienīgā iespēja ir atalgojumu samazināt. "’Tad izvēle ir darba ņēmēja pusē – piekrist strādāt par mazāku atalgojumu vai aiziet no darba,’’ paskaidro Pumpiņš.

Viņš piebilst, ka, situācijai pasliktinoties, darba devēji varētu nonākt ļoti sarežģītas izšķiršanās priekšā. Lai vispār varētu saražot produktus vai sniegt pakalpojumus, uzņēmumiem par energoresursiem būs jānorēķinās ar kreditoriem. Vienlaikus darbinieku atalgojums lielākajā daļā uzņēmumu veido lielāko pozīciju izmaksu ziņā. Attiecīgi, lai varētu turpināt savu darbību, darba devējiem, iespējams, nāksies ar darbiniekiem vienoties par atalgojuma samazināšanu vai par darbinieku skaita samazināšanu.

"’Varam atskatīties nesenā pagātnē uz Covid-19 ierobežojumiem, kad bija ietekmēta būtisku uzņēmumu pastāvēšana. Tur risinājumi bija ļoti līdzīgi – saprotot, ka uzņēmums nespēs turpināt darbību, notika kolektīvās atlaišanas, vienošanās par nepilnu darba slodzi u. tml. Vienīgi šajā gadījumā bija valsts atbalsts, subsīdijas darbiniekiem, kas ļoti noderēja, un bezdarba līmenis atbalsta dēļ nekāpa, nodarbinātība tika saglabāta,’’ līdzībās runā jurists.

Darbspēka nodokļu slogs Latvijā augstākais Baltijas valstīs

Pumpiņš vērš uzmanību uz to, ka Latvijā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas jebkādos apstākļos ietekmē uzņēmuma iespējas palielināt atalgojumu, ir no diferencētā neapliekamā minimuma izrietošais augošais netiešais progresivitātes līmenis. Tas darba devējiem rada ievērojamu nodokļu slogu. Pie minimālajām algām šis nodokļu slogs ir mazāks, bet vidējām un vidēji lielām algām tas ir ļoti nozīmīgs.

"’Ja valsts grib virzīties uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku, kas ir priekšnoteikums augstāka atalgojuma līmenim, tad ir jāsamazina darbspēka nodokļu slogs vidējām un vidēji lielām algām. Pretējā gadījumā šobrīd darba devējiem vienkārši tam fiziski nav rocības. Ir pieaugušas pilnīgi visas energoresursu un izejmateriālu cenas, un attiecīgi iespējas, kur ņemt papildu līdzekļus [lielākiem atalgojumiem], ir ļoti ierobežotas,’’ stāsta Pumpiņš.

Jānorāda, ka Latvija no kaimiņvalstīm atpaliek jau vidējo algu līmeņa ziņā, kas ir tiešā korelācijā ar darbspēka nodokļa slogu. Mums ir augstākais no Baltijas valstīm – viszemākais ir Lietuvā, bet vidējo pozīciju ieņem Igaunija. Darba tiesību eksperts pauž, ka mūsu valstī esošais nodokļu slogs neļauj Baltijas reģionā būt konkurētspējīgiem gan attiecībā pret investīciju piesaisti, gan iespējām palielināt atalgojumu. Vienkāršotiem vārdiem – ja liela daļa līdzekļu aiziet nodokļos, darba devējs nevar fiziski palielināt atalgojumu.

Līdz ar to Pumpiņš atzīmē, ka šis ir vēl nebijis izaicinājums, kas būtu jārisina ne tikai darba devējiem, bet arī lēmumu pieņēmējiem, visiem sēžoties pie viena galda.

Tiek modelēti darbspēka nodokļu sloga mazināšanas ekonomiskie ieguvumi

LDDK kopā ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām pusēm Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē jau apspriež iespējas darbspēka nodokļu slogu mazināt, taču dzirdīgas ausis vēl nav sasniegtas. "’Mēs saprotam, ka ir vēlēšanu laiks un skaļi lēmumi šobrīd neseko attiecībā uz šo jautājumu. (..) Būtu beidzot uz to jāvirzās, jo pretējā gadījumā mēs būtisku algu kāpumu neredzēsim,’’ norāda jurists.

Viņš vēl piebilst, ka pašreiz solidāriem jābūt ne tikai darba devējiem un lēmējvarām, bet sabiedrībai kopumā, kurai jāsaprot – labais laiks, kad alga pieaug un apsteidz inflāciju, šobrīd ir beidzies. "’Spiediens uz algu palielinājumu pieaug, jo atpakaļceļš uz izdevumu apjomu un struktūru, kāda tā bija pirms pieciem vai desmit gadiem, nevienam nav viegls. Šāds pieaugums iepriekš bija ļoti pakāpenisks, gandrīz nemanāms, kaut kas tika celts, un vairāk vai mazāk tas bija vērsts uzlabojumu virzienā. Šobrīd situācija ir netipiska, inflācija ir ļoti strauja, un visdrīzāk algu pieaugums nav vērsts uzlabojumu virzienā,’’ stāsta Pumpiņš un papildina: "’Visām pusēm jābūt solidārām, izprotošām par šo situāciju, jo ne jau darba devējs aiz ļauna prāta negrib palielināt atalgojumu. Šī brīža situācijā [galvenais] būs izdzīvošanas jautājums, un dažkārt šie lēmumi var būt diezgan sāpīgi.’’

"’tv3.lv’’ sazinājās arī ar Finanšu ministriju, taujājot, cik tālu nonākušas diskusijas par iespējām samazināt darbspēka nodokļa slogu. Ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis vien apstiprina, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes dienaskārtībā ir šāds jautājums. Šobrīd notiek aktīvs darbs no visām iesaistītajām pusēm, modelējot darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas ekonomiskos ieguvumus un meklējot kompensējošos pasākumus.

Iecerēts, ka nākamās apakšpadomes sanāksmes notiks 10. un 24. augustā. Jarockis sola, ka, tiklīdz būs zināms vairāk par padomē nolemto, par to tiks informēta arī plašāka sabiedrība.