Uz saturu

Darbaspēkam kļūstot dārgākam, uzņēmēji aicina domāt par viedo imigrāciju

Darbaspēka izmaksas uzņēmējiem turpina augt. Tā liecina jaunākie statistikas dati. Turklāt tas attiecas ne tikai uz mēnešalgu, bet arī citiem maksājumiem, piemēram, pensijām vai apdrošināšanu. Par to satraukti ir uzņēmēji. Lielākas darbaspēka izmaksas veicina darbinieku trūkums, tāpēc valdībai jādomā par saprātīgu imigrāciju un patlaban nestrādājošo atgriešanu darba tirgū. 

2018. gada 17. septembrī 21:33

Darbaspēka izmaksām turpinot pieaugt, uzņēmēji aicina domāt par viedo imigrāciju un, kā atgriezt darba tirgū patlaban nestrādājošos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Darbaspēka izmaksas Latvijā pamatīgu kritumu piedzīvoja krīzes laikā, taču 2010. gadā atguvās un turpinājušas pieaugt līdz šim ik ceturksni. To apliecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Darbaspēka izmaksas šogad otrajā ceturksnī bija teju par 10% augstākas nekā pirms gada, proti, 8,82 eiro stundā. Šis ir viens no straujākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā, un līdzīga tendence saglabājas jau gadiem.

Dārgākais darbaspēks ir gaisa transportā, banku nozarē un apdrošināšanas jomā, savukārt zemākās – apģērba ražošanā un remonta pakalpojumu nozarē.

CSP skaidro, ka pēdējos gados konkurences apstākļos pieaug ne tikai mēnešalgas apmērs, bet arī citi darba devēji maksājumi.

"Zinām, ka darbinieku trūkst un daudz brīvo darbavietu, tāpēc darbiniekus piesaista arī ar citām izmaksām, piemēram, var papildus apdrošināt viņus," norāda CSD Darba samaksas daļas vadītāja Lija Luste.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā apliecina, ka izmaksas uz augšu dzen darbinieku trūkums, taču produktivitāte tam netiek līdzi.

Tādi projekti kā "Rail Baltica" un dzelzceļa elektrifikācija šo problēmu padarīs tikai aktuālāku, tāpēc uzņēmēji rosina valsti domāt, kā iesaistīt darba tirgū patlaban nestrādājošos.

To varētu darīt, piemēram, ļaujot jaunajiem vecākiem saglabāt pabalstus, ja viņi turpina būt aktīvi darba tirgū, vai neliedzot trešu valstu studentiem strādāt pilnu laiku. Savukārt, kad vietējie resursi izsmelti, jāskatās pāri robežām.

"Ja ir tā, ka ir milzīgs bezdarba apjoms, tad raut vaļā visas robežas  un aicināt viesstrādniekus ir, muļķīgi, jo nav vietējiem, kur strādāt. Ja ir tā, kā ir šobrīd, kad darba rokas trūkst faktiski visos segmentos, tad, iespējams, līdz situācija normalizējas, ir jēga kaut kur paraut vaļā arī tās robežas," pauž LTRK vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka darbaspēka trūkst gan augsti kvalificētās profesijās, gan zemāk atalgotos darbos, tāpēc tā sauktā viedā imigrācija, uzņemot tikai tādus speciālistus, kuru Latvijā trūkst, būtu efektīvs risinājums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šo tēmu gan savā retorikā izmanto daudzas politiskās partijas priekšvēlēšanu cīņās, tāpēc reāli par to varētu runāt vien pēc 6. oktobra.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm