Darbinieks izmaksā dārgi, un Baltijā mazākais atbalsts ģimenēm ar bērniem – kāda ir Latvijas nodokļu sistēma
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nodokļu sistēmas ir atšķirīgas. Ja Lietuvā lielākais nodokļu slogs ir uz darba ņēmēju, algas saņēmēju, tad Igaunijā lielu daļu nodokļu par darbinieku samaksā darba devējs. Latvijā nodokļu sistēma ir kombinēta – maksā kā darba devējs, tā darbinieks. Tomēr pat pēc visu nodokļu nomaksas kaimiņvalstu minimālā alga ir lielāka par Latvijas minimālo algu vēl pirms samaksāti nodokļi, tā TV3 raidījumam "900 sekundes" pirmdienas, 30. marta, intervijā pastāstīja "Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Lielākoties iedzīvotājiem neinteresē, kurš nomaksā nodokļus, tā atzīst Kropa. Galvenā interese ir par to, cik naudas cilvēks saņems uz rokas. Tomēr nodokļu sistēma nosaka to, cik dārgs vai lēts darbinieks ir uzņēmējam. "Skaidrs, ka arī man rūp, cik dārgi vai lēti es savam darba devējam izmaksāšu, jo tas iespaido, cik lielu vai mazu algu viņš būs spējīgs man maksāt," paskaidro Kropa. "Tas vienmēr ir jautājums arī par nodokļu nepieciešamību. Ja tas nodokļu slogs liekas par lielu, tad mēs vienmēr izaicināsim – vai nodokļus ir vai nav vērts maksāt," piebilst finanšu eksperte.
Apkopojot datus par trim Baltijas valstīm, efektīvākā nodokļu politika, raugoties no izmaksām par darbinieku, ir Igaunijā. Ja tiek salīdzinātas vienādas neto algas trīs Baltijas valstīs pēc nodokļu nomaksas, piemēram, 1000 eiro, tad vismazāk uzņēmēji nodokļos samaksā Igaunijā. Kā nākamā seko Lietuva un pēc tam Latvija. "Starp Igauniju ir diezgan liela atšķirība. Vairāki simti eiro," piebilst Kropa. Starp Lietuvu un Latviju lielas atšķirības nav.
Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas saglabājusi nodokļu atvieglojumus par apgādājamajiem. Finanšu eksperte to vērtē kā motivējošu aspektu Latvijas iedzīvotājiem algu saņemt oficiāli. No otras puses, ja salīdzina atbalstu Latvijā un atbalstu kaimiņvalstīs ģimenēm ar bērniem, tad abas kaimiņvalstis ir atteikušās piesaistīt atvieglojumu par apgādājamo pie algas. "Pabalsts tiek izmaksāts, neatkarīgi no tā, cik liela un vai vispār vecākam ir darba alga," paskaidro Kropa.
"Ja mēs salīdzinām trīs bērnu ģimeni, kāds ir atbalsta efekts naudas izteiksmē – ģimenes valsts pabalsts un iespēja gūt atvieglojumu iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Latvijā tie ir apmēram 400 eiro. Lietuvā šis cipars par trim bērniem ir jau 600 eiro, un Igaunijā – 700 eiro. Atšķirības atkal ir diezgan būtiskas."
Kas būtu jāuzlabo? Kā uzsver Kropa, tad labā ziņa ir tā, ka Latvija atteikusies no diferencētā neapliekamā minimuma, kas mainījās atkarībā no algas lieluma. Tomēr viņa vēlētos redzēt lielāku minimālo algu Latvijā kopumā. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Latvijas darbinieks, kas saņem minimālo algu, pat pirms visu nodokļu nomaksas saņem daudz mazāk nekā kaimiņvalstī jau pēc visu nodokļu nomaksas. "Tas ir tāds būtisks arī iedzīvotāju pirktspējas rādītājs," vērtē finanšu eksperte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
