Eirozonas amatpersonas: Šīs valūtas ieviešana Latvijai devusi ne tikai ekonomisku labumu, bet arī drošību

Eiro ieviešana Latvijā nenācās viegli. Iepriekšējos gados šo pāreju pavadīja ļoti kaismīgi strīdi. Lats tomēr ir pašiem sava nauda, arī simbols, valsts vēl turpināja atkopties no finanšu krīzes. Paralēli arī pati vecā kontinenta vienotās valūtas saime grīļojās, tai skaitā glābjot dalībvalsti Grieķiju. Izskanēja pat, vai valstis, kas tajā laikā dodas eiro virzienā, nepērk pēdējo biļeti uz "Titāniku".

Bet tomēr – 2014. gada 1. janvāris. Neilgi pēc pusnakts no bankomāta simboliski izņem 10 eiro banknoti. Valūtas maiņa Latvijā notikusi.

Nu jau vairāk nekā 10 gadu pagājuši kopš tā brīža, un piektdien starptautiskā konferencē Melngalvju namā atskatās uz šo periodu. Uz vietas arī ļoti daudzi no tiem, kuri savulaik strādāja pie tā, lai Latvija pievienotos eirozonai.

Starp viņiem arī toreizējais ārlietu ministrs, pašreizējais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: "Vieniem eiro saistītās ar ekonomisko stabilitāti, prognozējamību, attīstību un vēl vienu soli ciešākai integrācijai. Citiem ļoti negribējās atteikties no monetārās patstāvības, nesen atgūtās nacionālās, stabilās un arī skaitās valūtas lata."

Konferencē bez pārsteigumiem, gandrīz – par eiro vai nu labu, vai neko. Daudz uzsvērta arī ģeopolitiskā nozīme, ne tikai ekonomiskie ieguvumi.

"Krievijas nepamatotā agresija Ukrainā atgādināja mums, ka šie apsvērumi – labākajā gadījumā – ir tikai puse stāsta. Otrai ir lielāka saistība ar politiku nekā ekonomiku. Politiski nestabilā pasaulē valsts ar starptautisku valūtu ir mazāk pakļauta finansiāliem draudiem no naidīgām nācijām," saka Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Tomēr jāatzīst, Latvija ir atdevusi savu nacionālo monetāro politiku par labu vienotai eirozonas – Latvija ir atteikusies no papildu svirām, kas ļauj ietekmēt norises tautsaimniecībā. Mūsu centrālās bankas prezidents uzsver – tas ir atmaksājies ar uzviju. Ne tikai ikdienišķi praktiskas ērtības, iepērkoties ārzemēs, un ietaupītais valūtas maiņā. Arī plašākas un lētākas iespējas valstij aizņemties un stabilitāte.

Vai sekoja arī tolaik piesauktā spējā investīciju pieplūde un ekonomikas uzrāviens? Esam auguši, bet diez vai varam runāt par kādiem pārgalvīgiem ātrumiem.

"Finanšu un ekonomikas tirgiem eiro ir ļoti līdzīgs kā NATO drošībai. Latvijas ieguvums ir viennozīmīgi, bet, tieši tāpat kā NATO, ir ne tikai piektais pants, bet arī otrais un trešais, kas nosaka, ka katrai valstij ir jāveido spēcīgas institūcijas. Eiro iedod aizvēju, bet nacionālās politikas ir tās, kas veido stipru un spēcīgu ekonomiku," norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieaudzis no 63% līdz 73% iepretim Eiropas Savienības vidējam rādītājam.