Ekonomiste: Tuvākajā laikā stagnācija saglabāsies un iedzīvotāji jutīs sabremzēšanos globālajos tirgos

Ekonomiste stāsta, ka šajā un arī nākamajā gadā būs jārēķinās ar augstu inflāciju un augstām procentu likmēm. Šie abi faktori ir izšķiroši tajā, kāpēc buksē Latvijas ekonomikas attīstība.

Zorgenfreija pašreizējo ekonomikas stāvokli Latvijā raksturo kā stagnējošu un pieļauj, ka šāda situācija saglabāsies arī turpmākajos ceturkšņos. "Jāsaprot, ka Eiropas un Amerikas ekonomikā mēs lielāku sabremzēšanos vēl tikai redzēsim. Tā kā mēs esam maza un atvērta ekonomika, ļoti atkarīga no ārējiem tirgiem, tad mēs jutīsim to arī pie sevis," viņa saka.

Ekonomiste norāda, ka inflācija ir cenu kāpuma mērs – ja pērn sasniegti ļoti augsti cenu līmeņi, tad šogad daudz augstāk kāpt nav iespējams: "Bet joprojām pie gada beigām inflācija ir un cenu kāpums būs. Atsevišķās preču grupās mēs varbūt redzēsim cenu samazināšanos, piemēram, komunālajos pakalpojumos un transporta izmaksās. Ja iepriekš redzējām, ka cenas aug daudz straujāk nekā algas, līdz ar to mēs visi beigās sajūtamies pat nabadzīgāki nekā pirms gada, tad šobrīd ar gada otro pusi šī situācija pamainīsies. Ja inflācija ir mazāka, tad algas augs salīdzinoši strauji – algu kāpums noķers inflācijas tempu un uz gada beigām pirktspēja sāks uzlaboties."

Bankas pārstāve min to, ka Latvijā ir viens no augstākajām nevienlīdzības līmeņiem visā Eiropā un tā nav laba ziņa. Viens no faktoriem, kāpēc patēriņš saglabājies daudz noturīgāks nekā gaidīts ir tas, ka turīgākā sabiedrības daļa kompensējusi patēriņa samazinājumu nabadzīgāko iedzīvotāju vidū.