Ekonomisti brīdina: "airBaltic" var būt nepieciešamas vēl lielākas valsts investīcijas
Visi izšķirošie lēmumi par to, būs vai nebūs Latvijai nacionālā aviokompānija, vēl ir tikai priekšā. Un, ļoti iespējams, valstij būs vēl vairāk jāatver maks "airBaltic" atbalstīšanā, nekā līdz šim izskanējis. Šādi vērtējumi izskan no ekonomistiem par Latvijas lidsabiedrības naudas nedienu risināšanu.
Neliels atelpas mirklis. Tā varētu raksturot "airBaltic" kreditoru sapulces vakardienas lēmumus neprasīt tuvākos procentu maksājumus kopumā par aptuveni 30 miljoniem eiro, tā vietā tos pieskaitot obligāciju aizdevuma pamatsummai.
Tas bija svarīgi situācijas stabilizēšanai, bet nevajadzētu arī to pārvērtēt, atzīst ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Situācija varbūt [vairs] nav tajā punktā, ka varētu teikt, ka atpakaļceļa nav un vienīgais virziens ir uzņēmuma likvidācija vai bankrota procedūras uzsākšana. Joprojām pastāv iespēja, ka uzņēmums turpina darboties, taču arī šī iespēja joprojām atrodas zem ļoti lielas jautājuma zīmes."
Ekonomists uzskata, ka, ļoti iespējams, būs nepieciešama vēl lielāka palīdzība no valsts, nekā līdz šim publiski izskanējis, lai varētu "airBaltic" padarīt par kaut cik interesantu ieguldījumu pēdējā laikā daudz piesauktajam kādam stratēģiskajam investoram. Šobrīd faktiski atrisinātas tikai tūlītējās naudas plūsmas problēmas.
Naudas plūsma parāda, kā īstermiņā uzņēmums spēj nodrošināt ikdienas darbību. Aviokompānijas kontā ieplūst nauda no pasažieriem un sadarbības partneriem, savukārt līdzekļi tiek izmantoti degvielas iegādei, norēķiniem ar piegādātājiem un kreditoriem. Šajā ziņā īstermiņa naudas plūsmas situācija ir stabilizēta.
Plašāku priekšstatu par kompānijas finansiālo stāvokli sniedz bilance, kas atspoguļo aktīvus un saistības. "airBaltic" aktīvi pārsniedz pusotru miljardu eiro – tajos ietilpst dažādi īpašumi, mācību centrs, tiesības izmantot lidmašīnas un citi resursi. Savukārt saistības sasniedz 1,8 miljardus eiro. Tajās iekļauti gan obligāciju aizdevumi vairāku simtu miljonu eiro apmērā, gan saistības pret līzinga kompānijām, kas nodrošina lidmašīnu nomu.
Tādējādi aviokompānijai pieder mazāk, nekā tā ir parādā, un pašu kapitāls ir negatīvs – aptuveni 250 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja "airBaltic" nonāktu maksātnespējas situācijā un sāktu iztirgot savus īpašumus, visiem aizdevējiem naudas nemaz nepietiktu, bet akcionāri šādā scenārijā būtu pēdējie rindā, kas varētu uz jebko pretendēt.
Tieši šī ilgtermiņa bilances problēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc finanšu tirgi un aizdevēji pašlaik izturas skeptiski pret Latvijas nacionālās aviokompānijas.
Un tieši tāpēc "airBaltic" biznesa jeb faktiski glābšanas plāns runā par vairāku simtu miljonu eiro piesaisti – gan jaunos aizņēmumos, gan vienkārši ieguldījumos uzņēmuma kapitālā.. Paralēli plāns paredz griezt izmaksas un paspert soli atpakaļ no vērienīgajām izaugsmes iecerēm. Iepriekš bija ambīcija floti audzēt līdz pat 100 lidmašīnu, tagad paredzēts no pašreizējiem 54 gaisa kuģiem to skaitu tuvākajos mēnešos samazināt līdz 36. "airBaltic" pēc būtības sola mazāk lidināties apkārt pa pasauli citos tirgos, nevis cirpt Rīgas reisus. Tas gan, protams, nenozīmē, ka maršrutu tīkls no Latvijas paliks neskarts.
Šīs sašaurināšanas plāns raisa piesardzību investīciju baņķierim Ģirtam Rungainim, kurš savulaik, pirms gadiem 15, pats bija klāt toreizējai "airBaltic" darbības restrukturizēšanai.
"Katrai samazināšanai ir negatīvi efekti, tas, ko tu vairs nespēj darīt. Kā likums, ja kompānija sarūk, tad pirmie aiziet labākie cilvēki, ko, kā jau var teikt, mēs redzējām. Un pēdējie paliek tie, kas nekur citur nevar aiziet."
"Ir ļoti reti, ka kompānija sāk, tā teikt, sarauties un iet tajā negatīvajā spirālē, un ka viņa spēj apstāties un var tikt ārā no tās spirāles."
Investīciju baņķieris gan uzsver – šīs nedēļas lēmumi vismaz dod cerību, ka var no šīs situācijas izķepuroties.
"Joprojām tas galvenais jautājums ir, kurš nāks un risinās uz sava rēķina mūsu problēmas. Mans minējums ir, ka neviens. Ja kāds nāks risināt mūsu problēmas, jo mums pašiem nepietiek prātiņa tās pašiem atrisināt elastīgi un gudri,tad mums par to būs jāmaksā. Un jāmaksā vairāk, nekā par "airBaltic" mēs maksājam šobrīd."
Uzņēmējs arī akcentē, ka nacionālajai aviokompānijai ir ļoti liela ietekme kopējā Latvijas tautsaimniecībā un tās zaudēšana būtu pamatīgs trieciens.
Jāpiebilst, ka finansiālā palīdzība "airBaltic" šonedēļ būs uz Saeimas darba galda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
