Ekonomisti: Latvijas IKP šogad varētu sarukt par 8‑9%

Ierasti tik rosīgā un tūristu pārpilnā Vecrīga tagad teju tukša. Covid-19 krīze apturējusi pat veselu nozaru darbību. Daudz runāts par tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, taču, cik dziļa ir brūce, grūti lēst.

Tas tāpēc, ka joprojām ir maz krīzes laika statistikas, taču šonedēļ klāt nākuši dati, kas ļauj sniegt vismaz kaut kādu konkrētāku apjausmu. Pirmkārt, mazumtirdzniecības apgrozījums martā. Tas salīdzinājumā ar pērnā gada trešo mēnesi sarucis 1,8%. Kritumu pieticīgu notur tas, ka pārtikas tirdzniecība krietni palielinājusies, taču ne pārtikas segmentā – kritums.

Otrkārt, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ sniedza ātro novērtējumu par Latvijas IKP dinamiku pirmajā ceturksnī, kas nedaudz ietver arī krīzes sākumu. Pēc ilgstoša kāpuma perioda kritums par 1,4%.

Jaunākie bezdarba rādītāji liecina, ka aizvadītājā mēnesī bijis būtisks pieaugums, sasniedzot teju 8%. Ja klāt skaita dīkstāves pabalsta saņēmējus, tad faktiski bezdarba līmenis pietuvojas 11%.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda: "Tā labā ziņa, ka lielākā daļa bezdarba pieauguma ir tieši dīkstāves pabalstu pusē. Tas nozīmē, ka uzņēmēji rēķinās, ka viņiem šiem darbinieki nāks atpakaļ. Ir cerība, ka bezdarba daļa dīkstāves pabalstu pusē būs pārejoša."

Ekonomisti klāsta, ka tieši otrajā šā gada ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, krīzes ietekme būs visvairāk jūtama.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašputis skaidro: "Ir skaidrs, ka tas kritums varētu būt vismaz ap 20%. Ir prognozes, attiecībā pat uz lielajām ekonomikām, ka tas kritums var būt pat lielāks. Mēs šobrīd atrodamies kritienā."

Izšķirošs varētu būt gada trešais ceturksnis, kad pie pozitīvas epidemiloģiskās situācijas tautsaimniecību bremzējošie ierobežojumi jau varētu būt krietni brīvāki. Taču tas, cik strauji ekonomiskā aktivitāte varētu atjaunoties, nav zināms. Gluži vienkārši ir viena lieta līdz ar valdības lēmumiem atsākties, piemēram, operas darbībai, bet pavisam cita cerēt, ka cilvēki uzreiz būs gatavi šeit lielā skaitā pulcēties.

Labā vēsts vēsts, ka daudzi Latvijas ražojošie uzņēmumi joprojām veiksmīgi tiekot galā ar Covid-19 krīzes radītajiem, taču arī šajā segmentā uzņēmēju noskaņojuma rādītāji nav pozitīvi.

"Noskaņojums rūpniecībā arī ir ievērojami sarucis, jo sevišķi attiecībā uz eksporta pasūtījumiem. Tur ir dziļākais kritiens, ko esam redzējuši, kopš dati sākti vākt," norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Lai gan ekonomikai šoks būs pamatīgs, ir pamats cerēt, ka Latvija spēs atgūties straujāk nekā citas Eiropas valstis, kuru tautsaimniecības cietušas vairāk. Kopumā ekonomiststi vērtē, ka Latvijas IKP šogad varētu sarukt par 8-9%. Līdzīgai, bet nedaudz pesimistiskāk kā lēš mūsu valdība. Visi kā viens gan atzīst – precīzu prognožu veikšana patlaban nav tas pateicīgais darbs.