Latvijā aptaukošanās sasniedz satraucošu līmeni; sliktāk klājas tikai vienā ES valstī

Kopumā Eiropas Savienībā aptaukošanās skāra 16,3% pieaugušo iedzīvotāju, savukārt vēl 35,4% bija liekais svars jeb pirmsaptaukošanās stadijā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju saskaras ar paaugstinātu svaru.

Latvijā reģistrēts viens no augstākajiem aptaukošanās līmeņiem Eiropas Savienībā. Gandrīz ceturtdaļai pieaugušo Latvijā ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija 30 vai lielāks. Un tas ir otrs augstākais rādītājs bloka valstīs pēc Maltas, kur šis rādītājs sasniedz 26,6%. Trešajā vietā ir Somija ar 23,2%. Savukārt zemākie aptaukošanās rādītāji reģistrēti Itālijā (7%), Grieķijā (12,8%) un Rumānijā (12,9%).

Lasi arī: Bērnu liekais svars Latvijā pieaug. Speciālisti aicina mainīt ikdienas paradumus

"Eurostat" dati liecina, ka vīrieši Eiropā ar lieko svaru sastopas biežāk nekā sievietes. Aptaukošanās līmenis vīriešu vidū sasniedz 17,4%, bet sieviešu vidū 15,3%. Tāpat 41,9% vīriešu ir pirmsaptaukošanās stadijā, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 29,3%.

Aptaukošanās ir viens no rādītājiem, ko izmanto, lai vērtētu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Eksperti norāda, – lai gan pasaulē joprojām aktuāla ir cīņa pret badu, Eiropā arvien lielāks izaicinājums kļūst tieši aptaukošanās un ar to saistītās veselības problēmas.

Lielākajai daļai Latvijas jauniešu ir normāls svars

Vienlaikus situācija jauniešu vidū Latvijā ne tik satraucoša. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, lielākajai daļai jauniešu Latvijā ir normāls svars, taču ne visi ēd augļus un dārzeņus, liecina

Normāls ķermeņa svars pērn bija 71,3% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Tikmēr 13,9% bija liekais svars, 3,5% konstatēta aptaukošanās, bet 11,3% jauniešu svars novērtēts kā nepietiekams.

Dārzeņus vismaz reizi dienā ēd 55,5% jauniešu, tostarp 6,8% tos uzturā lieto divas vai vairāk reizes dienā. Gandrīz piektdaļa jeb 18,2% dārzeņus ēd vienu līdz trīs reizes nedēļā, bet 2,4% – retāk nekā reizi nedēļā vai nelieto nemaz. Savukārt augļus vismaz reizi dienā lieto 47,5% jauniešu, 23% tos uzturā lieto vienu līdz trīs reizes nedēļā, bet 4% – retāk nekā reizi nedēļā vai neēd vispār.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu no 32,8% līdz 29,4% samazinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ikdienā veic galvenokārt sēdošu darbu. Līdztekus līdz 40% pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuru darbs pārsvarā saistīts ar staigāšanu vai mērenu fizisku slodzi. Vairāk jauniešu arī ikdienā veic smagu fizisku darbu vai strādā galvenokārt stāvus.

Jauniešu fiziskās aktivitātes paradumi ārpus darba ir dažādi. 40,6% jauniešu aktivitātēm atvēl vienu līdz trīs reizes nedēļā. Katru dienu sporto vai citām fiziskām aktivitātēm pievēršas 16,4% jauniešu, bet divas vai vairāk reizes dienā to dara tikai 0,7%. Savukārt 17,7% jauniešu atzinuši, ka ārpus darba ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas nemaz.