Ekonomisti nākamgad prognozē inflācijas samazināšanos

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka šobrīd inflācijas spiediens saglabājas augstāks, nekā to nosaka globālie cenu procesi, taču situācija pakāpeniski kļūst stabilāka.

Pēc ekonomistu vērtējuma, pārtikas cenu pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs lēnāks, jo pasaules tirgos samazinās piena, graudu un citu pārtikas produktu cenas. Tas nozīmē, ka kopējā inflācija Latvijā arī varētu sākt bremzēties. Savukārt energoresursu cenas Eiropā saglabājas salīdzinoši zemas, tādēļ lielas svārstības mājsaimniecību izmaksās netiek prognozētas.

Opmane skaidro, ka dabasgāzes un šķeldas cenas Eiropā šobrīd ir zemākas, un tas nākotnē varētu atspoguļoties arī zemākos siltumenerģijas tarifos, īpaši tajās pašvaldībās, kur līgumi tiks pārslēgti uz jauniem noteikumiem. Tas nozīmē, ka nākamajā apkures sezonā mājsaimniecību izmaksas varētu mazināties.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, lai gan pasaules tirgos enerģijas cenas kļuvušas stabilākas, šis faktors joprojām ir viens no būtiskākajiem inflācijas riskiem. Naftas un dabasgāzes cenu kāpums jebkādu ārēju satricinājumu gadījumā varētu atkal paaugstināt inflācijas līmeni.

Gašpuitis uzskata, ka inflācijas augstākais punkts jau ir sasniegts, un nākamgad tās vilnis sāks rukt. Viņš prognozē, ka vidējā inflācija 2025. gadā varētu būt aptuveni 3%, galvenokārt pakalpojumu cenu spiediena mazināšanās dēļ.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš lēš, ka pārtikas un degvielas cenas nākamgad kļūs stabilākas, un gada vidū inflācija varētu samazināties līdz aptuveni 2–3%. Vienlaikus viņš brīdina, ka straujš algu kāpums varētu kavēt inflācijas samazināšanos līdz eirozonas vidējam līmenim.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks prognozē, ka šī gada beigās inflācija saglabāsies stabila, taču 2025. gadā tā saruks. Pēc viņa teiktā, vidējā inflācija nākamgad varētu būt ap 3%, ko veicinās gan zemāks PVN pārtikai, gan kopējā pakalpojumu cenu spiediena mazināšanās.