Ekonomisti: Nākamgad, visticamāk, algas pielikumu darba devējam izprasīt būs daudz grūtāk

Tā ekonomisti raksturo šonedēļ paziņotos jaunākos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) datus, kas liecina par attīstības tempu sabremzēšanos.

Šobrīd Latvijas ekonomika atrodas vienā no garākajiem izaugsmes periodiem. Kopš iepriekšējās krīzes jau desmit gadus tā nemainīgi ir palielinājusies. Tomēr šogad otrajā ceturksnī, par pārsteigumu daudziem ekspertiem, ekonomikas izaugsme bija negaidīti zema, tikai nedaudz pārsniedzot 2%. Eksperti ir vienisprātis, ka to galvenokārt ietekmēja ārējās vides nenoteiktība.

Latvijas bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa norāda: "Uzņēmējiem ir ļoti svarīga stabilitāte, ļoti daudzos parametros un vidē, un tieši tas patlaban ir vājais punkts."

Savukārt SEB Bankas prezidente Ieva Tetere pauž: "Tas, kas šodien noteikti ietekmē uzņēmēju prātus, ir signāli, kas rada bažas. Ir "Brexit", par kuru mēs runājam, bet nezinām, kā tas noslēgsies. Tiek runāts par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, mēs nezinām arī, kā tas noslēgsies."

Tomēr sava loma esot arī iekšējiem faktoriem, piemēram, šogad neierasti zemas ir koksnes cenas. "Zaļais zelts" ir Latvijas galvenā eksportprece. Tāpat ātrāk nekā gaidīts ir beigušies lielie celtniecības kontrakti, kas nodrošināja strauju izaugsmi pērn. To jūtot arī bankās, jo pieprasījums pēc lieliem kredītiem un investīcijām sarūk, kas saistīts arī ar to, ka uz beigām iet lielo Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve. Latvijas bankas viceprezidente uzskata, ka sava ietekme ir ekonomikas ciklam, proti, ir grūti augt ilgstoši un vienlīdz strauji.

"Ja prasītu visizcilākajiem ekonomistiem pasaulē nosaukt gadu, kurā biznesa cikls pavērsīsies pretēja virzienā, to neviens neminētu, bet tas, ka biznesa cikls ir ļoti attīstījies un ir nobriedis, tas ir nenoliedzami," saka Razmusa.

Ekonomisti gan aicina nesākt gaidīt jaunu ekonomisko krīzi. Par recesijas tuvošanos nekas šobrīd neliecinot ne pasaulē, ne Latvijā.

"Bērt pelnus uz galvas ir pāragri, es turpinu uzskatīt, ka ir augsta varbūtība, atskaitot, ja notiek daudz lielākas kataklizmas pasaulē, ka mērena izaugsme turpināsies. Šobrīd izskatās, ka ASV un Eiropa vēl samazina procentu likmes, un turpināsies naudas liešana ekonomikā," skaidro investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Tomēr iedzīvotājiem esot jārēķinās, ka nākamgad, visticamāk, algas pielikumu no darba devēja izprasīt būs daudz grūtāk nekā līdz šim.

"Uzņēmēji sāks just sabremzēšanos, bet algas jau ir pietiekami labā līmenī un, protams, uzņēmēji sāks domāt, vai es spēšu nodrošināt nākamo algu kāpumu nākamajā gadā. Atalgojumu temps noteikti mazināsies, jo uzņēmēji to nevarēs atļauties," saka SEB Bankas prezidente.

Savukārt valsts sektorā nodarbinātajiem, galvenokārt, mediķiem un skolotājiem, jārēķinās, ka nākamgad valsts budžetā naudas būs mazāk, un visus solījumus par algu pielikumu īstenot nevarēs.

"Protams, ekonomiskie dati vairo nedrošību, bet ja mēs skatāmies uz rezultātu, tad, manuprāt, uz to jāskatās kā uz stabilitāti, kas nozīmē, ka budžetā nebūs katastrofa un budžetā nebūs brīnumi," norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Latvijas bankas viceprezidente gan norāda, ka viena kļūda tomēr ir pieļauta. Pēdējos gados, kas bija ar strauju izaugsmi, Latvijas valdība, atšķirībā no tuvējiem kaimiņiem, nesāka veikt uzkrājumus jeb budžetu ar pārpalikumu, ko esošajā situācija būs izdarīt vēl grūtāk.