Energoresursu cenu kāpums papildina valsts maciņu. Koalīcijā spriež, ko ar ieņēmumiem darīt
Valdība joprojām bez skaidras atbildes, kā būtu jāreaģē tautsaimniecību atbalstam Tuvo Austrumu krīzē. Koalīcija trešdien, 22.aprīlī, vienojās, ka papildu nauda, kas šajā laikā ieripo valsts maciņā nodokļu ieņēmumos, būtu jānovirza atpakaļ ekonomikā, taču skaidrības nav nedz par to, cik liela būs šī summa, nedz, kā tieši to izmantot.
Koalīcijā panākta vienošanās papildu nodokļu ieņēmumus, kas gūti, pateicoties augstajām energoresursu cenām, novirzīt atpakaļ ekonomikā – tautsaimniecības un iedzīvotāju atbalstam.
Nu jau krietni maciņam draudzīgāka situācija degvielas uzpildes stacijās, nekā esam pieredzēts iepriekš, bet tik un tā šī resursa cenas joprojām ir krietni augstākas nekā bija pirms Irānas kara. Vēl februāra beigās dīzelis maksāja 1,55 eiro litrā litrā, un arī šobrīd nevar pateikt, vai šī brīža lejupejošā tendence turpināsies, vai situācija nostabilizēsies, vai arī gluži pretēji – atkal pagriezīsies otrā virzienā.
Turklāt degvielas cenas joprojām ir virs Ekonomikas ministrijas bieži piesauktā sliekšņa 1,8-1,9 eiro litrā, pēc kura šķērsošanas sākas liels spiediens uz tautsaimniecību.
Koalīcijas politiķi un ministriju speciālisti sanāca kopā, lai spriestu, vai un kā būtu papildus jāreaģē, neskaitot jau iepriekš lemto par akcīzes likmes nelielo samazinājumu. Ekonomikas ministrs pēc tikšanās uzsvēra, ka panāktas svarīgas vienošanās – par rīcību gan valsts pārvaldē iekšēji, gan politiku uz āru plašākā tautsaimniecībā.
Galvenā ziņa, tātad taupības pasākumi pašās ministrijās, budžeta pārskatīšanas pašās ministrijās, Finanšu ministrijas analīze par budžeta virsieņēmumiem un šo visu jauniegūto avotu novirzīšanu atpakaļ ekonomikā. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgs progress, pie kura mēs līdz šim vēl nebijām nonākuši. Bet šodien mēs par to spējām vienoties.
Tik rožaini viss gan neesot. Lai arī valsts tik tiešām gūst papildu ieņēmumus, apliekot ar PVN augstākas cenas, nekā prognozēts, Finanšu ministrija norāda, ka nav pamata runāt par virsieņēmumiem budžetā.
Papildu līdzekļus, ja tādi būtu, protams, varētu atvēlēt, bet vienmēr jāskatās. Skaidrs, ka šī ir globāla krīze, tā ietekmē kā iedzīvotājus, tā valsti un pašvaldības. Pat, ja kādā nodoklī ir pārpilde, kādā citā nodoklī ir neizpilde.
Attiecīgi gaidāma ne tikai diskusija par to, cik papildu naudas atvēlēt operatīvajiem dienestiem, vai pazemināt PVN likmi degvielai, vai nākt talkā ceļu būvniekiem saistībā ar bitumena sadārdzinājumu, vai samazināt vilciena biļešu abonementu cenas. Paredzama politiskā stīvēšanās arī par to, cik vispār naudas dažādām aktivitātēm ir pieejama.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
